Rātslaukums, Rolands

Vēsture stāsta, ka 772. gadā franku karalis Kārlis Lielais (747 -814), uzsākot vairāk nekā 30 gadu ilgu karu pret sakšiem, par savu pulku karavadoni ieceļ māsasd;elu Rolandu. Pakļautajās zemēs Rolands ceļ skolas, baznīcas, izdod stingrus un taisnīgus likumus, protams, iekarotāju interesēs. Kad kaujā pret baskiem 778. g. Rolands krīt, Kārlis Lielais iekarotajās zemēs ar likumu uzliek turēt svētu Rolanda piemiņu. Laika gaitā Rolanda piemiņa nezūd, gluži otrādi - 12. gs. tiek sacerēta "Dziesma par Rolandu", bet 14. gs. Ziemeļvācijas pilsētās viņa statujas, kas it kā simbolizē taisnību un brīvību.

Rolands tiek uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tiek novietota tirgus laukumā, pretī rātsnamam, ģildei.

Kad 1985.g. augusta sākumā tirgus laukumā pie Rātsnama tika ierīkota artēziskā aka, Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība griezās pie Rīgas pilsētas rātes ar priekšlikumu izrotāt to ar Rolanda statuju. Biedrība bija jau lūgusi arhitektu . Neimani un tēlnieku A. Folcu izgatavot statujas skici un tāmi. Tika aprēķināts, ka aka ar astoņas pēdas un sešas collas (2,59 m) augstu figūru un  desmit pēdas un četras collas (3,15 m) augstu cokolu izmaksās 2800 rubļu.

10. oktobrī biedrība ziņo rātei, ka "ziedojumu vākšana vainagojusies ar summu 2000 rubļu), un lūdz segt trūkstošo summu - sešsimt rubļus. Tiek atsūtīta arī jauna skice ar izmainītu cokolu, lai samazinātu kopējo summu par divsimt rubļiem. Rātei nav iebildumu, un 1896. gadā pēc V. Neimaņa modeļa tēlnieks A. Folcs izcērt Rolanda statuju un augšējo postamenta daļu Silēzijas, apakšējo cokola daļu - Somijas granītā. 1897. gadā statuja tiek uzstādīta.