Riežupes smilšu alas

1939. gadā alu kopgarums bija ap 2km, 1988. gadā 150 m garas, tika atraktas vēlāk. Literatūrā un informācijas materiālos tiek minēts labirinta visu eju l = 460 m, taču pēc 1999.g. mērījuma l = 351 m. Šobrīd tā ir garākā alu sistēma Latvijā. Riežupes smilšalas izcirstas baltajā smilšakmenī vairāku gadsimtu garumā, ņemot smiltis trauku beršanai un istabu izkaisīšanai augstos svētkos pēc senlaiku parašas, vēlāk - stikla rūpniecībai, vēl pirms 1. pasaules kara smiltis lietoja Ozolnieku stikla fabrika, brīvvalsts laikā arī Iļģuciema Stkla rūpnīca Rīgā. Liela daļa no kādreizējām ejām aizbrukušas, jo laika gaitā pazemē notikuši nobrukumi. Vairākkārt aizbrukusi arī ieeja alās. Apmēram 30 gadus nebija pieejama labirinta kreisā daļa, taču 1991.gadā uz to izcirsta jauna savienotājeja. Šajā labirinta daļā ejas ir plašākas un augstākas. Riežupes smilšalas ir Štofrēgenu dzimtas privātīpašums, un ieeja tajās ir par maksu gida pavadībā. Šobrīd (kopš 1999.g.) apmeklētājiem nav pieejama labirinta labās puses (vecākā) daļa ar zemajām ejām, jo šajā smilšalu daļā iespējami nobrukumi. Klīst nostāsti par daudz plašākām pazemes eju sistēmām līdzās. Netālu, pie Riežupes ietekas Ventā, divos posmos ir samērā lieli smilšakmens atsegumi, ap 6 m augsti un līdz 30 m plati. Tie nav nostabilizējušies, daļēji nobirām klāti, sarkanīgi.
Noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.