logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 280
Viesi - 280
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Muzeji

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Palasta iela 4 > Vecrīga  > Rīga  > Rīgas reģ.
Šī ir bezmaksas, minimālā informācija par objektu. Par informācijas papildināšanu(apraksti, bildes, produkti, cenas, saites ar tuvākiem objektiem, izcelšanu meklēšanas sarakstos un reklamējošās slejās) skatīt šeit
Jo vairāk informācijas par objektu, jo vairāk tā tiek skatīta!
Kontakti
67211358
Apraksts
Rīgas vēsture
Rīgas pirmsākumi (līdz 1201. g.)
Rīgas pirmsākumi meklējami 11.–12. gs., lai gan Daugavas lejteces vēsture ir daudz senāka. Ekspozīcijā apskatāmi kā Rīgas pievārtē (Salaspils Laukskolā, Buļļupes Vārnaskrogā, Ķivutkalnā u.c.) atrastie akmens, bronzas un dzelzs laikmeta artefakti, tā Vecrīgas izrakumos iegūtās 11.–13. gs. senlietas – darbarīki, ieroči, rotas un sadzīves piederumi. Viens no interesantākajiem Rīgas senvēstures lieciniekiem ekspozīcijā – senajā ostā nogrimušā kuģa vraks.
Viduslaiku Rīga (1201–1581)
Par Rīgas pilsētas dibināšanas laiku uzskata 1201. gadu, kad tā kļuva par bīskapa Alberta rezidenci. 13. gs. beigās Rīga kļuva arī par ievērojamu tranzīttirdzniecības centru – lielāko Hanzas pilsētu Austrumbaltijā. Ekspozīcijā apskatāmi oriģināli 13.–16. gs. priekšmeti, no kuriem daļa iegūta vecpilsētas izrakumos, bet citi nāk no bagātajām Rīgas rātes, ģilžu un Melngalvju biedrības kolekcijām. Viens no izcilākajiem eksponātiem – 2,4 m augstā sv. Kristofora jeb Lielā Kristapa koka skulptūra, kas savulaik bija vienkāršo pilsētnieku un iebraucēju pielūgsmes un apbrīnas objekts.
Rīga Polijas un Zviedrijas pakļautībā (1581–1710)
Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Rīga kļuva par stratēģiski svarīgu vietu lielvalstu cīņās par Baltijas jūru. 1621. gadā gandrīz uz 100 gadiem pilsētu pakļāva Zviedrijas karalis. Par dzīvi Rīgā šajā periodā visdažādākajās tās izpausmēs stāsta daudzveidīgi 17. gs. oriģinālmateriāli. To vidū – amatnieku cunftu relikvijas un izstrādājumi, unikālie Rīgas svari un mēri, lielā muitas lāde, kā arī pirmā Rīgā iespiestā pilsētas panorāma. Šeit varam apskatīt arī tādus leģendām apvītus eksponātus kā ar speciālu mehānismu darbināmu 1,60 m augstu zviedru bundzinieka koka skulptūru un Zviedrijas karalim Kārlim XII piederējušo jātnieku zābaku.
Rīga un rīdzinieki (1918–1940)
Neatkarīgās Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī ievadīja jaunu posmu pilsētas vēsturē. Tikai 1919. gada vasarā – pēc lielinieku terora, asiņainās vācu militāristu varas un Brīvības cīņām – pilsētā varēja uzsākt aktīvu valsts veidošanas darbu. Latvijas valsts galvaspilsētas titulu Rīga oficiāli ieguva tikai 1931. gadā, tomēr pilsēta visu brīvvalsts laiku līdz pat 1940. gadam, kad to okupēja PSRS, bija nozīmīgākais sabiedriski politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs Latvijā. Rīgā dzīvoja piektdaļa valsts iedzīvotāju.
Ekspozīcijā apskatāmas Latvijas brīvvalsts laika valstsvīru un ievērojamu pilsoņu memoriālās lietas, vietējie ražojumi, kas guvuši atzinību starptautiskās izstādēs, dokumenti, apbalvojumi, mākslinieku oriģināldarbi un citi priekšmeti – kopā vairāk kā tūkstotis kultūrvēsturisku liecību par Rīgu un tās iedzīvotājiem.
  
Latvijas kuģniecības vēsture
Latvijas kuģniecības vēstures ekspozīcija iepazīstina ar jūras transportu Latvijā no 10. gs. līdz mūsu dienām. Tajā ir iespēja izsekot kuģu attīstībai sākot no vienmastu zēģelnieka, kas pārvadāja nelielas kravas gar Rīgas līča piekrasti, līdz mūsdienu motorkuģim, kas šķērso jūras un okeānus. Ekspozīcijā parādītas Rīgas, Ventspils, Liepājas u.c. Latvijas ostas no to pirmsākumiem līdz šodienai. Ekspozīcijā ir arī materiāli par kuģu, īpaši burinieku būvi, kuģniecības sabiedrībām un organizācijām, parādīta jūrnieku ikdiena uz kuģa, tās atkarība no politiskajiem notikumiem pasaulē un dabas kaprīzēm.
Sudraba kabinets
Sudraba kabinetā eksponēti ap 300 vērtīgākie muzeja dārgmetālu kolekcijas priekšmeti, lielākoties izcili lietišķās mākslas meistardarbi.
Kolekcijas retākā un vērtīgākā daļa ir Rīgas zeltkaļu cunftes meistaru 17.–20. gs. izstrādājumi. To vidū īpašu grupu veido Rīgas cunftēm piederošie priekšmeti, t.sk. īpaši rituālie apsveikuma(Willkomm) pokāli – visgreznākais un nozīmīgākais katras cunftes priekšmets. Rīgas meistaru sakrālo sudrabu pārstāv krucifiksi, Sv. Vakarēdiena kausi, oblātu kārbas un ziedojumu trauki. Konusveida dzeramie kausi– krievcepures nosaukumā saglabājuši sava laika rīdzinieku izbrīnu par krievu tirgotāju galvassegām.
Sudraba kabinetā apskatāmi arī Latvijas Republikas laikā (1918–1940) tapušie Latvijas sudrabkaļu darbi.
           
Martas Alberingas kabinets
Ekspozīcija veltīta dejotājai un kolekcionārei Martai Alberingai (1909–2005), kura Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam 1999. gadā uzdāvināja savu mākslas priekšmetu kolekciju – vienu no lielākajiem dāvinājumiem muzeja pastāvēšanas vēsturē. Tā sniedz priekšstatu par dāvinātājas, savulaik populāras spāņu deju izpildītājas, Martas Alberingas spilgto personību un sarežģīto dzīves un daiļrades ceļu. Ekspozīcija iepazīstina arī ar dāvinājumu – apskatāma vērtīgākā daļa no vairāk nekā 1500 uzdāvinātajiem priekšmetiem. To vidū latviešu gleznotāju J. Rozentāla, J. Valtera, K. Hūna gleznas, Latvijas, Vācijas, Francijas un Krievijas porcelāna un stikla izstrādājumi, mēbeles, rotas lietas, sadzīves priekšmeti, vēdekļi, fotogrāfijas un deju tērpi.
Kolonnu zāle
Kolonnu zāle celta pilsētas bibliotēkas vajadzībām bijušā Doma klostera austrumu spārna otrajā stāvā laikā no 1778. līdz 1783. gadam pēc arhitekta K. Hāberlanda projekta. Tā uzskatāma par vienu no nozīmīgākajām klasicisma sabiedriska rakstura celtnēm Rīgā. 
Vienu no zāles sienām rotā alegorisks sienas gleznojums, veltīts Rīgas pievienošanai Krievijai 1710. gadā. Cars Pēteris I tajā atveidots ne tikai kā pilsētas iekarotājs, bet arī kā zinātnes un mākslas aizbildnis. Griestu cilnī attēlota Krievijas imperatore Katrīna II romiešu neuzvaramās karotājas, gudrības un zinātnes dievietes Minervas veidolā, kas rokās tur valdnieces izdoto likumu krājumu.
Zāli iespējams nomāt dažādiem pasākumiem, koncertiem un konferencēm.
Rīgas Doma krusteja
13. gs. celtā Rīgas Doma krusteja ir izcils agrās gotikas meistardarbs Baltijā. 118 m garā trīsdaļīgā eja ir segta ar 29 krustveida velvēm, to ietver 21 pret pagalmu atvērta arkāde ar kaļķakmenī kaltām kolonnām.
Sākotnēji krusteja savienoja arhibīskapa katedrāli Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes jeb domkapitula mītni, kurš atradās krustejas austrumu un dienvidu spārnā. Krustejā eksponētas vairākas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas: lielgabali un to piederumi, kapu plāksnes, Rīgai zudušu celtņu akmens dekoru un metālkalumu fragmenti, Pētera I pieminekļa ģipša kopija, arheoloģiskajos izrakumos iegūtie materiāli, t.sk. 2000. gada izrakumos Doma dārzā uzietais varbūtējais elktēls, t.s. Salaspils akmens galva – viens no unikālākajiem atradumiem Latvijas arheologu praksē.
Tuvākie kategorijā(-ās):
Apskate, ekskursijas
79 m Arhitektūras piemineklisBaznīcas Rīgas doms
137 m Apskates objekti Doma laukums
146 m Arhitektūras piemineklis Rātsnams
177 m Apskates objekti Biržas nams
Ir ko teikt par šo objektu?
Skatīts 17360 reizes
Bildes (1)
Ja esi reģistrēts Vietas*lv lietotājs un Tavā rīcībā ir kāds šī objekta attēls, Tev ir iespēja to iesūtīt un pievienot šim objektam un savam Vietu bilžu albūmam.
Reģistrēties
Autorizēties
Atrašanās vieta kartē
Laika ziņas Vecrīga
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100