Sietiņiezis

Ļoti skaists un iespaidīgs dabas piemineklis - koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts. 400 m plats smilšakmens atsegums - Sietiņu ridas stratotips

Saukts arī par Sietņu. Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem, dēvē arī par vienu no augstākajiem. Devis nosaukumu tuvējām Sietiņu mājām, nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Ārkārtīgi daudzveidīgs, te daudzas dīvainas formas, alas, stabi, nišas, veidojas arka, skatu punkts no augstākās vietas.
Pirmais posms - vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara, ap 13 m augsta lēzeni ieliekta krauja, kur no ūdens līmeņa līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumā redzamas noslīdeņu krokas, dubults slīpslāņojums, melni smago minerālu koncentrātu slānīši, izskalojuma virsmas un māla olīši. Virs tiem seko 6 - 7 m augsts trešās terases aluviālo sanesu slānis. Šī daļa radusies Gaujai noārdot senielejas trešo, smilšakmeņos iegrauzto terasi.
Otrais posms sākas vairāk uz dienvidiem. Te smilšakmens atsegumi ir tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa apaugusi ar krūmiem un kokiem, no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām klints līdz 15 m augsta. Daudz dažāda platuma plaisas. Tās bojā klinšu kāpēji, pa tām kāpelējot, kaut arī te kāpelēt aizliegts. Ir ierīkotas takas pa augšu un apakšu. Te atradās Latvijas dižākā dabiskā arka. Blakus atrodas ala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Bez tam jāpiemin arī Velna papēdis - plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļut par smilšakmens stabu. Tālāk dienvidos - sengrava, kas beidzas ar lielu vertikālu trīsstūrveida plaisu. Sietiņiezī atrodamas divas prāvas nišas. Sufozijas piltuves, no kurām lielākā ir 7 m dziļa, diametrs 8 metri.
Kopumā atsedzas 34 m smilšakmeņu slāņkopa, kas veido Gaujas svītas augšdaļu un Amatas svītas apakšējo, 7,8 m biezo, irdeno slāni. Ziemeļdaļā atsedzas senākie ieži, te daudz māla saveltņu, smago minerālu kārtiņas. 150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.
Sietiņieža dabiskā arka (nepastāv) - sabruka 1975. gada vasarā. Velve bijusi 4 m plata. Bijusi izcilākais Sietiņieža veidojums. Bijusi daudzkārt lielāka par Liepas Ellītes arkām. Šī arka bija izveidojusies šaurā, upei paralēlā smilšakmeņu šķautnē, kuru no ielejas nogāzes norobežo sengrava ar piltuvveida padziļinājumu. Arkas augstums no nogāzes pamatnes bija 7 m. Caur to gāja 5 m augsta un līdz 8 m plata eja, kuras velves platums bija 4 m, biezums 2 m. Pāri arkai gāja norobežota tūristu skatu taka. Arka palielinājās, nogrūstot šmilšakmeņiem no velves apakšas, ko paātrināja uzrakstu skrāpētāji. Tagad arkas vietā smilšakmens šķautnē liels robs. Tepat līdzās veidojas jauna arka. (10. avots).
Sietiņieža Velnala - Sietiņieža D daļas ziemeļos, pie iegruvuma, 10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji - te veidojas arka netālu no bijušās Sietiņieža arkas vietas. Pie ieejas ala ir plaša un augsta (5 m plata, 4 m augsta, 2,5 m dziļa), tālāk sašaurinās (30 cm augsta, 70 cm plata), līdz otrā pusē atkal veido piltuvi (dziļums 8 m, platums līdz 13 m), kas uztver visus sniega un lietus ūdeņus, kas tekot caur alu, to paplašina. Alas augstums 1,2 m, grīdas platība 25 m2.
Stabs - blakus iegruvumam un alai atgādina milzīgu, 15 m augstu "cukurbieti". Tas stāv vertikāli, ar vienu sānu nedaudz turēdamies pie klints sienas.
Divas nišas D daļā.
Trīsstūrveida plaisa - niša. Sietiņiezi te šķērso interesanta sengrava, kas smilšakmeņu sienā izveido lielu robu. Roba apakšējā daļā smilšakmenī radusies liela, vertikāla trīsstūrveida plaisa.

OBJEKTS APSKATĀMS BEZ MAKSAS!