Skārņu ielas apbūve

Pēc Latviešu Indriķa liecības, pirmā ar mūri apjoztā pilsētas d a ļ a (XVIII, 6) sniedzās no tag. Jāņa ielas līdz Zirgu ielai. Tad pilsētas aizsardzības mūra siena pagriezās uz Daugavas pusi. 2,10 m biezas mūra paliekas konstatētas tag. Rozena ielas un Krāmu ielas namu pagrabos. Pirmie vācu namnieki, kas Rīgā ieradās 1202. g., apmetās rietumos no tag. Šķūņu un Skārņu ielas. Pie Skārņu ielas meklējama pirmā tirgus vieta, jo feodālās pilsētas tirgus laukuma malā parasti atradās pilsētnieku celta un uzturēta baznīca (Rīgā - Pētera baznīca). Tag. Skārņu ielas vidu līdz Jura haznīcai aizņēma skārņu rinda. Skārņi, šķiet, bijuši vecā tirgus sastāvdaļa. Pirmoreiz tie pieminēti 1295. g. un pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem, kad tos nojauca. Turpat tuvumā (tag. Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī) atradās monētu kaltuve.