logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 282
Viesi - 282
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Birzs, audze

Slīteres nacionālais parks

Aizsargājams dabas objekts, teritorija

 Uzmanību, šis ir Valsts aizsargājams dabas objekts/teritorija!!!
Apmeklētaji un to ceļabiedri tiek aicināti izturēties saudzīgi pret dabu un tās pieminekļiem. Par objekta bojāšanu (skrāpējot, dauzot, kāpelējot, un citādi fiziski iedarbojoties), par tā piesārņošanu, par pārvietošanos ar transportu lieguma teritorijā tiek piemērota administratīva atbildība. Saudzēsim dabu!

Kontakti
63291066
Apraksts

Slīteres nacionālais parks dibināts 2000. gadā uz Slīteres rezervāta bāzes. Parka teritorija aizņem 16360 ha sauszemes un 10130 ha jūras akvatorija līdz 10 m dziļumam Baltijas jūrā un Rīgas jūras līča rietumu piekrastē. Sākotnēji daļa no šīs teritorijas (1100 ha) 1921. gadā bija izdalīta kā Slīteres dabas piemineklis. 1957. gadā izveidoja Slīteres valsts rezervātu 7861 ha platībā. 1977. gadā to palielināja uz 14882 ha, bet 1979. gadā rezervāts ieguva savu administrāciju un zinātnieku štatus.

Slīteres nacionālajam parkam administratīvi pakļauti Moricsalas un Grīņu rezervāti.

Slīteres nacionālajā parkā ietilpst t. s. Dundagas Zilie kalni, kas ir senā Baltijas ledus ezera krasts un puslokā stiepjas cauri visai Kurzemes pussalas ziemeļu daļai. To krauja saniedz 20 - 30 m augstumu un ir apaugusi ar krāšņu un bagātīgu koku un lakstaugu veģetāciju. Starp Zilajiem kalniem un jūru atrodas purvains līdzenums. Tuvojoties jūrai sastopamies ar senām, jūrai paralēlām kāpu grēdām, kuras veido t. s. kangarus un padziļinājumiem starp šīm kāpām – vigām, kas aizaigušas ar sūnu vai zāļu purvu. Vigās bieži ir arī lielāki vai mazāki ezeri. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ir tipiskas kāpas ar tām raksturīgo veģetāciju.

Slīteres nacionālajā parkā, pamatojoties uz Slīteres rezervātā veiktajiem pētījumiem, konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu, 128 sūnu, 195 ķērpju, 40 gļotsēņu un 733 sēņu sugas. Daudzas no tām ir retas un aizsargājamas un ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Faunā atklātas 40 zīdītāju sugas, no tām 11 aizsargājamas, teritorijā ligzdo 130 putnu sugas.

No aizsargājamajiem augiem Zilo kalnu nogāzē lielas platības aizņem mežloks jeb laksis (Allium ursinum), te aug parastā īve (Taxus baccata), Baltijas efeja (Hedera helix var. baltica), kalnu veronika (Veronica montana), daivainā (Polystichum aculeatum) un Brauna (Polystichum braunii) cietpaparde, pārējā parka daļā arī sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra), jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus), grīņu sārtene (Erca tetralix), vienkāršā ķekarpaparde (Botrychium simplex) u. c. aizsargājamie augi. Eiropas kāpumiezim (Cuviera europaea) un strupajam donim (Juncus subnodulosus) parka teritorijā atrodas vienīgās augtenes valstī.

No aizsargājamajām sēnēm parkā atrastas vainagotā (Geastrum coronatum) un sekstainā (Geastrum pectinatum) zemeszvaigzne, zeltainā korallene (Ramaria aurea), zarainā dižadatene (Hericium coralloides), krokainā kazbārde (Sparassis crispa), melnsvītras cietpiepe (Phellinus nigrolimitatus) un melnējošā cietpore (Rigidoporus crocatus), skropstainais kātpūpēdis (Tulostoma fimbriatum), smiltāju kaussēne (Peziza ammophila), Hadriāna zemestauki (Phallus hadriani) u. c.

No aizsargājamajiem ķērpjiem te atrodami parastais plaušķērpis (Lobaria pulmonaria) , lodveida sferofora (Sphaerophorus globosus), lapveida kladonija (Cladonia foliacea), Mužo ksantoparmēlija (Xanthoparmelia mougeotii) u. c.

Parkā atrastas 30 aizsargājamo sūnu sugas. Starp tām tādas kā lapsastu krūmīte (Thamnobryum alopecurum), spīdīgā āķīte (Hamatocaulis vernicosus, sin. Drepanocladus vernicosus), zaļā divzobe (Dicranum viride), zaļā buksbaumija (Buxbaumia viridis) u. c. (A. Āboliņas dati).

No pārnadžiem parkā sastopami alnis, staltbriedis, stirna, meža cūka, no plēsējiem – lapsa, jenotsuns, āpsis, vilks un lūsis. Bieži sastopams bebrs.

Slīteres nacionālais parks ietverts Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā. Ļoti bieži te sastopami zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu un mušķērāju dzimtas putni. Konstatētas 19 aizsargājamo putnu sugas, starp tām arī Latvijā reti sastopamie čūskērglis (Circaetus gallicus), klinšu ērglis (Aquila chrysaetos), ūpis (Bubo bubo), zivjērglis (Pandion haliaetus). Zilo kalnu nogāzē atzīmēts lielākais ligzdojošo pāru blīvums Latvijā (1000 pāru uz 1 km²). Kolkasragā vērojama ļoti intensīva putnu pavasara migrācija, kad stundā aizlido pat 60000 putnu.

Parka teritorijā dzīvo reti satopamie un aizsargājamie rāpuļi – purva bruņurupucis (Emys orbicularis) un gludenā čūska (Coronella austriaca), bet Kolkas apkārtnē aizsargājams abinieks – smilšu krupis (Bufo calamita).

Parka teritorija vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. No tiem lielākais bija 1992. gadā, kad izdega apm. 3300 ha, galvenokārt Bažu purvs un tam tuvākie kangari, it īpaši Viškangars. Purva augu sabiedrības atjaunojas labi, kangaros veģetācija atjaunojas lēnāk, taču arī tur jau aug jaunās priedītes un dažādi lakstaugi.

Kalnu slēpošanas trase
"Lemberga hūte" slēpošanas kalns (Ventspils, Saules iela 141)
Ūdenskritums, krāce
Ventas Rumba (Kuldīga)
Skatu vieta
Jūrkalnes stāvkrasta skatu vieta (Jūrkalnes pag., Jūrkalne)
Apskates objektiBāri, krogi
Kinopilsēta "Cinevilla" (Slampes pag., "Vidusvecvagari")
MuzejiKaujas vietasDabas takas
Ziemassvētku kauju muzejs „Mangaļi” (Valgundes pag., Smilšu iela 20)
Ģeoloģisks objekts
Veczemju klintis (Mantiņu), sarkanās klintis (Salacgrīvas lauku teritorija pag.)
Arhitektūras piemineklisTeātris
Latvijas Nacionālais teātris (Rīga, Kronvalda bulvāris 2)
Piemiņas vietaKapi
Brāļu kapi (Rīga, Aizsaules iela 1b)
Arhitektūras piemineklisTeātris
Latvijas Nacionālā opera (Rīga, Aspazijas bulvāris 3)
Apskates objektiBirzs, audze
Tērvetes dabas parks (Tērvetes pag.)
Jauniešu mītnes, hosteļiMuzejiApskates objekti
Karostas cietums (Liepāja, Invalīdu iela 4)
Viduslaiku pils
Turaidas pils (Krimuldas pag.)
MuzejiArhitektūras piemineklisPils
Rundāles pils (Rundāles pag., Pilsrundāle)
Ģeoloģisks objekts
Zvārtes iezis (Drabešu pag.)
Baznīcas
Cēsu Sv. Jāņa baznīca (Cēsis, Lielā Skolas iela 8)
Mākslas objekts brīvdabāParks, dendroloģiskais stādījumsPiemiņas vieta
Likteņdārzs (Kokneses pag., Koknese)
Piemineklis
"Vienoti Latvijai" (Latgales Māra) (Rēzekne, Atbrīvošanas aleja )
Arhitektūras piemineklisBaznīcas
Aglonas Bazilika (Aglonas pag., Aglona, Cirīšu iela 8)
Dabas liegumiSkatu vieta
"Daugavas loki" dabas parks (Salienas pag.)


Interesanti objekti tuvumā
832 m PilskalnsĢeoloģisks objekts Dāvida pils
1.8 km Skatu torņiBākaTūrisma informācija Šlīteres bāka 9
2.6 km Skatu vieta Skatu vieta
2.9 km Kalns, kāpa Stiebrukalns
2.9 km Birzs, audze Kadiķu nora
3.7 km Kalns, kāpa Baltā kāpa
3.8 km Akmeņi Mēra akmeņi
4.4 km Skatu vieta Skatu vieta
Tuvākie kategorijā(-ās):
Daba
832 m PilskalnsĢeoloģisks objekts Dāvida pils
2.9 km Kalns, kāpa Stiebrukalns
2.9 km Birzs, audze Kadiķu nora
Ir ko teikt par šo objektu? (0)
Skatīts 13885 reizes
Diemžēl, šim objektam nav bilžu. Ja esi reģistrēts Vietas*lv lietotājs un Tavā rīcībā ir kāds šī objekta attēls, Tev ir iespēja to iesūtīt un pievienot šim objektam un savam Vietu bilžu albūmam.
Reģistrēties
Autorizēties
Atrašanās vieta kartē
Laika ziņas Dundagas pag.
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100