Par Rēzeknes simbolu pamatoti uzskata Latgales atbrīvošanas pieminekli. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešam varam, ka arī tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti - Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvāri no boļševiku varas atbrīvoto Latgali. Tautā šis piemineklis tiek dēvēts par Latgales Māru. Māras tēls tautas mitoloģijā personificē zemes auglības un dzīvības sargātājas ideju. Krusts - kristīgas ticības simbols. Skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā. Piemineklis uzskatāms par vienu no labākajiem monumentālas tēlniecības paraugiem Latvijā, bet pieminekļa dramatiskais liktenis raksturo pēdējā pusgadsimta vēsturi. Pirmo reizi piemineklis tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. Tā meta autors - tēlnieks Leons Tomasickis. Pieminekli veidoja tēlnieks Kārlis Jansons, bronzā atlēja Somija. Padomju okupācijas sākumā - 1940. gada novembrī - pieminekli nogāza. To atjaunoja 2. pasaules kara laika 1943. gada 22. augustā, bet 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz. Nogāzta pieminekļa liktenis nav zināms. Ideja par pieminekļa atkārtotu atjaunošanu izlolota Latvijas valsts neatkarības atgūšanas laikā. Pēc pieminekļa projekta metiem to atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons. Ziedošanā piedalījās visa tauta. Pieminekli atklāja 1992. gada 13. augustā.

Bildes (4)

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Rādīt karti

Laika ziņas Rēzekne