Zaubes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

#2 Antons — 16.02.2008, 12:49

Skaista baznīca, bet tomēr tā ir pamesta. Iekšā var redzēt galdiņu ar Nikolaja gleznu baznīcai satrūda jumts uz torņa arī iekšā viss lēnam sabrūk. Ikonostass ir bez ikonām, bet rāmis ir saglabājies.

#1 Zidapolis — 25.07.2007, 15:27

Zaubes draudze ir viena no vecākajām draudzēm Latvijā. Tā ir dibināta 1846. gadā bīskapa Filareta I laikā.

Viens no pirmajiem pastāvīgajiem draudzes priesteriem bija Jānis Bogonoscevs, kurš beidza Rīgas Garīgo semināru un 1875. gadā tika nozīmēts uz Zaubi. Draudzes skola tika atvērta 1847. gadā un šeit mācījās 48 pareizticīgie un 12 luterāņi. Mācības tika pasniegtas latviešu un krievu valodās. Par pastāvīgiem psalmotājiem un skolotājiem šeit kalpoja Andrejs Tomsons un Pēteris Vītols. Uz 1936. gadu par draudzes priesteri figurēja K.Kaņepa tēvs.

1937. gada “Ticībā un dzīvē” Nr. 1 bija aprakstīta metropolīta Augustīna viesošanās Nītaurē, Kosā, Zaubē, Ežos un Bānūžos. Zaubes Svētā Nikolaja baznīcā Virsganu ar uzrunu sagaidīja draudzes pārzinis priesteris Jānis Liepiņš. Pēc īsa aizlūguma un parastās ilgu gadu uzsaukšanas, metropolīts vērsās ar pamācību pie baznīcu pārpildījušiem draudzes locekļiem. Viņa viesošanās Zaubes draudzē neilga vairāk par 2 stundām, jo pēc plānotā grafika bija jābrauc tālāk. Zaubes pareizticīgo draudze darbojās par spīti visiem šausmīgajiem padomju gadiem. Bez šaubām, tas lielā mērā bija atkarīgs no pašiem ticīgajiem, kuri neskatoties uz dažādām netaisnībām turpināja karot par savām tiesībām. Lai neaizvērtu baznīcu cilvēki ziedoja savus iekrājumus ­ maksāja valstij nodokļus. Valsts politikas rezultātā 1964. gadā Latvijā palika tikai 13 draudzes. Turpmākajos gados šis skaitlis saruka vēl vairāk.

Nesenā vēsture liecina, ka 60 gados šeit bija izveidojies pat tāds kā Pareizticības centrs, jo tuvējās draudzes pārstāja eksistēt vai tik tikko vairs elpoja. Tā laika fotogrāfijas apliecina, ka padomju laikos Zaubē notika dievkalpojumi pat ar bīskapu piedalīšanos.
Dievkalpojumi Sv. Nikolaja baznīcā vairs nenotiek, un pati baznīca iet postā. Skumji, ka draudzei, kas pārcietusi visus padomijas moku gadus, pietrūka spēka jaunai nopietnai dzīvei.