Satiksmes departamenta būvniecības iecere, kas izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru, paredz veidot prāmju piestātnes Bolderājā, Zilajā ielā, un Vecmīlgrāvī, Meldru ielā, lai izveidotu pilsētas prāmja satiksmi pāri Daugavai.
Līdz šim projektā veiktas trīs izpētes - izstrādāta transporta kustības un ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns.
Izpētē konstatēts, ka prāmja pārceltuves izveide uzskatāma par finansiāli un sociāli ekonomiski izdevīgu un Rīgas pilsētas iedzīvotājiem draudzīgu projektu. Tā nepieciešama, lai no transporta plūsmām atbrīvotu pilsētas centru, norādīja departamenta speciālisti.
Prāmju satiksmi pār Daugavu starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt aptuveni divus gadus pēc Rīgas domes lēmuma pieņemšanas, iepriekš prognozēja Satiksmes departamenta Transporta plānošanas nodaļas vadītāja Eva Kalviņa.
Lai sāktu prāmju satiksmi, jāuzbūvē ne tikai piestātnes Bolderājā un Vecmīlgrāvī, bet arī jāatjauno ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.
Trīs kompānijas - "Daugava Shipping Services", "Dear Bunkering" un "Sudraba vilks" - izteikušas interesi organizēt prāmju satiksmi, informēja Rīgas reģiona Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Dans Bērtulis.
Pagaidām nav izlemts, kas veiks prāmju satiksmi un kas būvēs piestātnes. Ja to darītu pašvaldība, prāmju pakalpojumi būtu lētāki, uzskata Bērtulis.
Sabiedriskajā apspriešanā saņemts atzinums no autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto". Tajā pausts atbalsts prāmju satiksmei, kas atslogotu galvaspilsētas centru no kravas automašīnu satiksmes.
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas 185 rakstveida atsauksmes.
176 atsauksmes snieguši Rīgas iedzīvotāji. Lielākā daļa jeb 73% neatbalsta prāmju piestātņu būvi. Tie lielākoties ir apkārtējo namu iedzīvotāji, kas satraukušies par kravas automašīnu kustības palielināšanos. Rīgas 161.bērnudārzs, atbalstot prāmju satiksmi, izteicis vēlmi, lai automašīnu plūsma tiktu organizēta puskilometru no ēkas un bērnudārzam būtu uzcelts augsts žogs trokšņu izolēšanai.
Bērtulis sacīja, ka sabiedriskajā apspriešanā izteiktie viedokļi ir informatīvi un tie tiks iesniegti atbildīgajām domes institūcijām, kas lems par prāmju satiksmi.
Kalviņa norādīja, ka pār Daugavu satiksmi varētu veikt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Vienā virzienā prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā.
Kalviņa uzskata, ka prāmju satiksme būtiski nepalielinās transporta kustību apkārtējās teritorijās. Iedzīvotāji būšot ieguvēji, jo, lai nokļūtu Daugavas otrajā pusē, nebūs jābrauc cauri pilsētas centram.
Iepriekš Rīgas reģiona Attīstības aģentūra izpētīja, ka, organizējot prāmju satiksmi pār Daugavu starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, uzņēmēji gadā varētu iegūt 735 000 latu bruto peļņu. | 
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
