logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Augusts
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31
Septembris
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 228
Viesi - 228
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Kam nolemta Zaķusala?

Autors: Mārtiņš Eglītis, "Vides vēstis"
05.08.2005
Skatīts 10651 reizi

Pārvelc visām skumjām melnu sēru krepu,
Lai tām skaļums netiek klāt,
Draugs, un nāc man līdzi šonakt domās slepus
Kādu salu pārstaigāt.*

Zaķusala kādreiz bija kā pilsēta.
Jā, pilsēta pilsētā. Zvejnieku pilsēta, kas mūsdienas diemžēl nesagaidīja...

Zaķusala ir viena no garākajām salām Daugavā. Tā atrodas starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai. Salas kopējais garums ir 3,5 km, platums 100–300 metri. Zaķusala ir vairāk nekā 300 gadu veca, tā sākusi veidoties pēc Daugavas kuģu ceļa dambju izbūves, Frīdrihsalai saplūstot ar Zaļo sēkli.

Pārstaigāt Zaķusalu nav grūti, bet salas vēstures zinātājam skumji gan. Zaķusala joprojām ir kārtīga sala, tās vienīgais savienojums ar krastu ir Salu tilts, kas stiepjas salai pāri uz Pārdaugavu; Salu tiltu uzbūvēja 1976.gadā un nosauca PSRS galvaspilsētas vārdā – par Maskavas tiltu. Šī būve neatgriezeniski mainīja salas dzīvi uz visiem laikiem. Tilts padarīja salu par viegli pieejamu pilsētas daļu, kas prasījās tikt apbūvēta atbilstoši to gadu ideoloģiskajam diktātam. Ierasto zvejnieku dzīvi salā pārtrauca varenā televīzijas centra būve, kas mūsdienās (tikai 19 gadus pēc tā uzbūvēšanas) kļuvusi par slogu LTV vadībai un LR valdībai. Ieplānotais radiocentrs otrpus tiltam no televīzijas mājas tā arī palika tikai uz papīra. Vēsturiskajā Zaļā sēkļa daļā atrodas Rīgas radio un televīzijas raidošais centrs jeb visiem zināmais «trijkājis». Savulaik tornī bija kafejnīca ar visai jauku skatu uz Rīgas panorāmu no augšas, tādējādi radot līdzību ar slaveno Berlīnes televīzijas torņa kafejnīcu, kas gan sekmīgi darbojas vēl šobaltdien. Nez kāpēc Rīgas tornis šo izklaidi vairs nepiedāvā...

Smaržu apšļākts, ilgi, ilgi klausos,
Plostu vīrs kā dzied.
Pēkšņi atmiņā man ataust sens kāds stāsts.
Un es redzu:
Zaķusalā
Liepas zied.

Zaķusalai tiešām reiz bija svarīga nozīme plostnieku ceļā un zvejnieku dzīvē. Te bija izveidojusies interesanta mazstāvu apbūve, kas radīja arhitektoniski un ainaviski noslēgtu, savdabīgu vidi. Salas apbūve vēsturiski dalījās Zaķusalas un Jumpravas apbūvē. Salas ziemeļaustrumos – Zaķusalas krastmala, bet dienvidrietumos – Jumpravas krastmala. Klusas, mazas šķērsieliņas, zvejnieku laivas, tīklu un zivju žāvētavas, pļavas ar ganībām, kuģīšu piestātne... Kuģīšu satiksme savulaik bija vienīgā salinieku iespēja nokļūt pilsētā. Protams, ja neņemam vērā «ziemas ceļu», kas izveidojas, Daugavai aizsalstot. Vasaras mēnešos bez kuģīšiem bija iespējams noīrēt arī airu laivas. Ziemā laivu vietā Daugavas laivinieki stūma kamaniņas – tā sauktās butes. Liela daļa šo kamaniņu stūmēju dzīvoja Zaķusalā. Vēlāk kamaniņas centās izkonkurēt automobiļi, kas 1908.gadā sāka pārvadāt pasažierus pa Daugavas ledu. Bet acīmredzot modernajai tehnikai nemaz tik viegli neizdevās izkonkurēt seno ziemas pārcēlāju arodu – zināms, ka tie darbojušies arī vēl 20.gadsimta 30.gados un Otrā pasaules kara laikā. Interesanti, ka kuģīšu satiksme starp Zaķusalu un tai blakus esošo Lucavsalu pastāvēja vēl līdz 80.gadu beigām, kad to izmantoja arī šo rindu autors. Bet nu atpakaļ uz Zaķusalu!

Pavērties klusi uz Daugavas zilumu,
Viļņiem, kas zaigoja dzidri un tīri,
Pārlaist zem liepām šīm vakara dilumu
Sanāca Zaķsalas sievas un vīri.

Runāja valodas garas un skanīgas:
Vīri par darbu un laivām, ko pirks tie,
Sievas – cik jaunībā bijušas manīgas,
Skaistas, un tinušas puišus ap pirkstiem.

Zaķusalas mierīgo laiku dzīve ir patvērusies arī latviešu mākslā. Gleznotāja Biruta Baumane to atklāja īsi pirms lielajām pārmaiņām, kad tapušas daudzas gleznas, kurās mēs varam redzēt to, ko māksliniece paspējusi atraut mūžībai, – Zaķusalas mierpilno dzīvi... Arī fotogrāfes Māras Brašmanes nesen izdotajā albumā «Manas jaunības pilsēta» ir redzamas aizkustinošas bildes no salas dzīves. Žēl, ka toreizējai iekārtai likās nepieņemami saglabāt teju divsimt gadu vecu zvejnieku ciematu pašā Rīgas viducī. Protams, ka nošķiebtās mājeles ar melni darvoto laivu pakaļām pagalmos neietilpa mirdzošās rītdienas plānos.

Arvīda Pelšes krastmala 5

Zaķusalas televīzijas komplekss ir astoņdesmito gadu projekts, kas tā arī līdz galam nav realizēts. Kompleksa būves vārdā visi salas iedzīvotāji saņēma labiekārtotus dzīvokļus jaunajos Rīgas mikrorajonos, galvenokārt Ķengaragā. Pirms varenās būves salā nojauca visas mājas, nebūtībā pazuda ielu tīkls un kuģīšu piestātnes, jo satiksmi uz salu nodrošināja jau uzbūvētais tilts, turklāt abos virzienos. Televīzijas ļaudis Zasķusalā apmetās 1986.gadā. Pirmā tiešraide bija lielais dziesmu aptaujas koncerts «Mikrofons 86». Ielu salā vairs nebija. TV aploksnes rotāja vienīgā adrese salā: Arvīda Pelšes krastmala 5.

Čīkstot krēslu atzveltnēm un līstīm,
Vīri ielenc galdu pirmo...
Drīz tos ietin bieza dūmu grīste,
Kas līdz telpas griestiem virmo...

Citi laiki – citi vēji

Latvijas Televīzija jau vismaz pāris gadu aicina valdību meklēt tai citas mājas. Milzīgais komplekss tai ir kļuvis krietni par lielu, arī tā apsaimniekošana vairs nav rentabla, jo padomjlaika būve prasa milzīgas investīcijas, kādu LTV rīcībā, protams, nav... Speciālisti jau ir aprēķinājuši, ka ēkas turpmākai izmantošanai nepieciešami turpat divi miljoni latu. Ik gadu TV kompleksa uzturēšana izmaksājot 500 tūkstošus latu. Kā svarīgākās problēmas Nacionālā radio un televīzijas padome un Latvijas Televīzija min deformētos logus, kurus nepieciešams nomainīt, būtu jāmaina arī visi ātrgaitas lifti. Turklāt, ņemot vērā LTV tehnoloģisko attīstību, kopš ēkas pieņemšanas ekspluatācijā trīsreiz samazinājies darbinieku skaits. Daļa kompleksa telpu netiek izmantotas. Nav grūti paredzēt, ka nākotnē speciāli televīzijai tiks būvēta jauna ēka, kuras iespējamā atrašanās vieta vēl miglā tīta. Tāpat nav pilnīgi nekādas skaidrības, kas Zaķusalā varētu saimniekot pēc televīzijas aiziešanas.

..savāds skurbums vīru galvās sitas.
Slej tie kopā ķekšu galus...
Kā lai neieiet pie skaistās Ritas
Krogū, kaut uz glāzi alus?...

Ak, skurbums!

Jau labu laiciņu Rīgas amatvīri cenšas apslāpēt pārlieku uzmācīgo azartspēļu biznesu. Pagaidām gan tālāk par dažādām prātulām un neapstiprinātu likumprojektu normām neviens vēl nav ticis, bet.... jau izskanējusi doma, ka azartspēļu biznesam varētu atvēlēt piecas vietas, tostarp arī Zaķusalas apbūvējamo daļu. Par šādu iespējamību nupat izteicās Rīgas domes pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs Pēteris Strancis. Viņš uzskata, ka degradētajās teritorijās azartspēļu bizness varētu kalpot par attīstības (!) virzītāju. Nav tikai skaidrs, kurš un kā varētu investēt līdzekļus šī biznesa attīstībai Zaķusalā.

Zaļā sēklī, aug kur kropli kārklāji,
Zāļu klajums viļņo tauks,
Tāļu stiepjas platu lapu pārklāji,
Pretī iziešu Tev, draugs...

Viss zīriņiem

Viena no Zaķusalas savdabībām ir tāda, ka teju vai pāris metru no apdzīvotās salas robežas iespējams nokļūt gandrīz džungļos. Abi salas gali ir civilizācijas neskarti un mežonīgi. Daļēji tas izskaidrojams ar dzelzceļa tilta klātbūtni – to apsargā dienu un nakti, un tā tuvumā piekļūt nav iespējams. Interesantu risinājumu salas neapdzīvojamajam apgabalam aiz dzelzceļa tilta atraduši vides draugi. Te plānots iekārtot speciālu ligzdošanas vietu unikālajai zīriņu kolonijai – tā pagaidām apdzīvo Preses nama jumtu, kas pēc remonta ir kļuvis putniem nepiemērots. Putniem atvēlētais zemesgabals atrodas Zaķusalas ziemeļu galā, aiz dzelzceļa tilta un aiz perspektīvās Zemgales tilta trases. Zīriņu ligzdošanas vietas ierīkošanai piekritis arī «Latvijas Dzelzceļš» un Rīgas domes Satiksmes departaments. Projekts paredz nolīdzināt reljefu un vismaz vienu trešdaļu no platības virsmas noklāt ar rupju granti vai oļiem, tādējādi radot piemērotu vidi upes zīriņu ligzdošanai. Putniem paredzēto teritoriju iežogos un tajā izcirtīs kokus un krūmus. Upes zīriņi ir parasti ligzdotāji un caurceļotāji, kas ligzdo pie dažādiem ūdens baseiniem, uz nelielām salām un sērītēm. Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš domā, ka pirmajā gadā uz jauno ligzdošanas vietu varētu pārcelties drosmīgākie putni, tad arī pārējie.

Varbūt acīs rādās zaķu pāris
Tev, ko nokniebi vēl būdams zēnā
Zaļā sēklī pēdējo kā bāri?

Slepenie salas iemītnieki

Izrādās, ka televīzijas cilvēki un tilta sargi nav vienīgie, kas apdzīvo Zaķusalu. Te ir vēl kāds! Kas? Vai salas nosaukums ir tikai sagadīšanās vai seno dienu mantojums, kad te tiešām mituši zaķi? Vērīgie dzelzceļa tilta sargi teic, ka vakaros te sastopamas lapsas, kas dodas barības meklējumos uz Torņakalnu. Savukārt internetā varam lasīt, ka Torņakalnā neizskaidrojami mēdzot pazust kaķi... Salā dzīvo arī zaķi, caunas, bebri, te ligzdo neskaitāmas putnu sugas – sala ir krietni vien apdzīvota. Apsardzes darbinieki smej, ka viņiem kā pacietīgiem vērotājiem jau sen ir atklājusies pavisam citāda salas dzīve, nekā tas varētu šķist, piemēram, skatoties pa vilciena logu... Vakaros salā mostas cita, daudz noslēpumaināka dzīve. Vismaz pagaidām!

Zilgans vakars lēni krasta kokos,
Viļņi lejup ritot klusi zan un sīc.
Garas ēnas krīt un tālu izplūst lokos
Pāri Daugavai kā blāvi spīdīgs zīds.

Nezināmā nākotne

Diemžēl salas nākotne ir neziņas miglā tīta. Pilsētas attīstības departamentā tik vien zināja pastāstīt, ka salas ziemeļu gals un teritorija ap televīzijas torni dienvidos jaunajā pilsētas attīstības plānā iezīmēta kā zaļā zona, bet vidusdaļa atzīmēta kā jauktas izmantošanas teritorija, kurā iespējama arī būvniecība. Par konkrētām apbūves iecerēm runāt vēl esot pāragri, teic speciālisti.
Tomēr dažus ieskicējumus nākotnē mēs varam veikt. Netālu no televīzijas kompleksa paredzēts izveidot 12.gadsimta Rīgas iedzīvotāju apmetnes rekonstrukciju. Projektā esot plānots uzbūvēt dzīvojamās ēkas, klēti, kūti, stalli, zivju žāvētavu, latviešu tradicionālo pirti, kalēja smēdi, virsaiša garo saimes māju un laivu piestātni.
Vēl salā esot ieplānots būvēt kādu daudzfunkcionālu kompleksu, kura vajadzībām jau esot iznomāta pašvaldībai piederošā zeme 44 602 kvadrātmetru platībā firmai «Zaķusala estates». Visa ieplānotā kompleksa būvniecība esot jāpabeidz līdz 2011.gada beigām.

Lūdzošās acis

Televīzijas kompleksa sakarā salā norisinājušies arī visai drūmi notikumi: brūkot okupācijas režīmam, 1991.gada aukstajās janvāra naktīs cilvēki te ieradās sargāt vienu no nozīmīgākajiem masu medijiem – televīziju. Par tām dienām salā stāsta kāds savdabīgs veidojums. Ceļa uzbēruma slīpnē debesīs raugās stilizētas acis – ģeometriski daudzstūru objekti ar redzokļa atveri centrā. Šo tēlniecības, zemes mākslas un politiska monumenta apvienojumu realizējis tēlnieks Igors Dobīčins. Uz zemē iedziļināta betona pamata «acs» struktūru veido no dolomīta mūrēta kontūrsiena, bet redzoklis veidots kā velvēts kupols, kura melnais caurums veras Visumā, kā spēku un izturību lūgdams, kā izmisuma kliedzienu raidīdams...

Izskaņas vietā

Jā, savādā pasaulē dzīvojam – vieglu roku mēdzam aizmēzt paši savu vēsturi, lai vēlāk par bargu naudu to atkal censtos rekonstruēt kādā vairāk vai mazāk stilizētā veidā. Aiz dižajiem salā plānotajiem projektiem jau iezīmējas dažs labs valstsvīrs, kurš te gatavs investēt neprātīgas summas, lai «sakārtotu» vidi... Viss jau būs smuki un labi, vai ne? Tak jau pašu jaunatklātajā latvju sētā nosēdināsim kādu vīru zvejnieka cepurē un kādu māmuļu tautiskajos brunčos, kas zin’, varbūt izskatīsies atkal kā toreiz, pirms 20–30 gadiem...

Pārvelc visām skumjām melnu sēru krepu,
Sirdī klusums lai kā puķe zied,
Draugs,
Un steigsim pa tā vīra pēdām slepus,
Kas mums, domu pilns, pa priekšu iet...

Kopā pāriesim ar viņu tumsā tiltu,
Dobji skan zem kura lejā ūdens čala,
Uz to vietu skatu pametīsim siltu,
Ziedos slīkstoša kur paliek Zaķu sala.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100