logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 50
Viesi - 50
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Interesanti

Ūdenstūrisma maršruts pa Gauju „Valmiera – Murjāņi”

Autors: www.gnp.lv
15.08.2005
Skatīts 22326 reizes
„No agra pavasara līdz vēlam rudenim Gaujas straume nes desmitiem un simtiem visdažādāko piepūšamo laivu un plostu, smailīšu, kanoe un katamarānu, retāk parastās laivas... Visbiežāk visa šī cilvēku gūzma saplūst tajā Gaujas ielejas daļā, kuru jau sen pazīst kā Gaujas senleju. Kāpēc tieši uz šejieni tā tiecas tūristi? … Laikam galvenais cēlonis, kas nosaka Gaujas senlejas pievilcību, meklējams lielajā, neatkārtojamajā dabas daudzveidībā. Tā izpaužas visur, jo nemitīgi mainās pati Gauja.
Sagatavot izdrukai
Grīviņu iezis
Baltā klints (Liepas iezis)
Sietiņiezis
Līču - Laņģu klintis
Kazu iezis
Berlīne
Ramātu klintis un alas
Raiskuma Sarkanās klintis
Rūcamavots
Paradīzes kalns - Gleznotāju kalns
Cīrulīšu ala
Cīrulīšu dabas taka
Kvēpenes ala
Kvēpenes ozols
Briedīšu iezis
Ķūķu klintis
Spriņģu iezis
Katrīnas iezis
Gūdu klintis
Kraukļu aiza un ala
Sateseles pilskalns
Gūtmaņa ala
Velnalas klintis
Lielais akmens (Runtiņa avotakmens)
Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintis

Katrā no neskaitāmajiem upes līkumiem pavīd balta smilšu sēre, bet tai iepretī zemāka vai augstāka krauja ar čurkstu alu caurumiem. Un tomēr neviens no šiem līkumiem nav pilnīgi līdzīgs iepriekšējam. Vietumis no dziļajām dzelmēm paceļas diženas, šķietami nesatricināmas gan baltas, dzeltenīgas, gan arī raibkrāsainas vairākus desmitus metru augstas smilšakmens sienas ar brūno priežu stumbru ierindu augšmalā. Nereti smilšakmeņos melnē alas.
Tālāk no upes ieleja terasveidīgi paplašinās, līdz to norobežo stāva, parasti ar mežu apaugusi nogāze. Uzkāpjot šādas nogāzes pašā augšā, skatienam paveras zilganā dūmakā tīta visa ieleja…” - tā raksta Guntis Eniņš grāmatā „Gaujas senieleja” 1979.gadā.
Brauciens ar laivām lejup pa Gauju sākas pie Valmieras apvedceļa tilta. No šejienes līdz Gaujas ietekai jūrā mērojami 136,4 kilometri. Vairāk nekā viena piektdaļa jeb 93,5 km no Gaujas kopgaruma atrodas Gaujas nacionālajā parkā (Gaujas NP).

Padomi!
- Pirms iekāpjat laivā, pārlūkojiet ekipējumu;
- Esiet draugos ar dabu, nelauziet zarus un papardes, neklājiet tās zem telts;
- Ja paredzat atpūtu Zaļajās apmetnēs, ņemiet līdzi pārvietojamu grilu, ogles un degšķidrumu;
- Ja vēlaties pusdienot vai nakšņot pārējās apmetnēs, ņemiet līdzi sausu malku ugunskuram, tāsis un skalus iekuram;v - Neaizmirstiet par metāla iesmiem desiņu cepšanai;
- Neradiet dabai problēmas – neatstājiet tai piknika pārpalikumus, iesaiņojumu un citas nevajadzīgas lietas;
- Ierīkojiet apmetnes un kuriniet ugunskurus tikai atļautajās, īpaši šim nolūkam norādītajās vietās;
- Nededziniet ugunskurā pārtikas iesaiņojumu, plastmasas pudeles;
- Atstājiet savu atpūtas vietu sakārtotu;
- Vērojiet dzīvās radības un netraucējiet tās;

Klausieties dabas skaņas un nepiesārņojiet to ar pašu radīto troksni. Parasti saka – ja grib klaigāt, jāiet mežā. Taču mežs ir mājvieta daudziem putniem un dzīvniekiem. Tur ir viņu vienīgais patvērums, viņu migas, alas, ligzdas un mazuļi. Neparasts un pārlieku skaļš troksnis meža iemītniekus baida un uztrauc. Katrai dzīvai radībai ir sava noteikta vieta un uzdevums. Arī ikviens skudru pūznis, satrunējis koks, piepe vai sēne ir mežam derīga un vajadzīga;
Atstājiet augus, dzīvniekus un putnus viņu dzīves vietās;
Nenesiet līdz “dabas suvenīrus” no dabas parkiem un kultūrvēsturiskajām vietām;
Neatstājiet savus parakstus uz klintīm, ēku sienām, mūriem. Līdzi ņemiet tikai šo vietu fotoattēlus;
Plānojot ceļojumu, iepazīstieties ar informāciju par šajā apvidū augošajiem indīgajiem augiem;
Neaiztieciet un neēdiet nepazīstamus augus vai ogas.
Avoti – Zemesmātes dzidrās acis - ir vieta, kur ceļotājiem atveldzēties un papildināt dzeramā ūdens krājumus. Daudzi avoti zināmi jau no senseniem laikiem, tomēr nevajadzētu pārveidot vēsturi, metot tajos monētas, atstājot suvenīrus vai sienot tuvējos koku zaros lupatiņas. Avotos nav vēlams bradāt un mazgāties.
Gaujas NP robeža ir 312. Gaujas kilometrs. Gunta Strautmane raksta: „Gauja savu visiem pazīstamo seju iegūst, aiztecējusi garām Ziemeļvidzemes mazpilsētiņai Strenčiem, pāri Strenču krācēm un tuvodamās Valmierai. Te sākas apdziedātā Gaujas senieleja, sākas Gaujas nacionālais parks.”

Laivojot pa Gauju, nesastapsit autobraucējiem vai kuģotājiem pierastās norādes, navigācijas zīmes un marķējumus. Te nebūs arī košas un uzbāzīgas reklāmas. Šeit no visām pusēm apņems daba un tikai daba, tāpēc ik pa brīdim jāpalūkojas kartē, lai uzzinātu par Gaujas krastos esošajām apdzīvotajām vietām un interesantajiem objektiem.
Tiem, kuri Gauju pazīst un ik gadus veic šo maršrutu, varbūt pietiks ar labu atmiņu, bet iesācēji var izmantot SIA Karšu izdevniecība „Jāņasēta” sagatavoto Gaujas NP karti.
Kopš 1975.gada ūdenstūristi var pusdienot un nakšņot labiekārtotās apmetnēs. Tām vieta izraudzīta jau pirmajā Gaujas NP izveidošanas gadā. Speciālisti un Gaujas NP darbinieki arhitektes Aijas Mellumas vadībā no Valmieras līdz Murjāņiem izvēlējās piemērotas krastmalas pļavas piknikiem, teltīm un ugunskuriem. No vides aizsardzības viedokļa bija svarīgi, lai ceļotāji apmetas tikai apmetnēs un lai visa saimniecība – atkritumi, tualetes, malka un informācija - koncentrējas vienā vietā.

„Sapa”
Senāk, kad pa Gauju vēl kuģoja plostnieki, šo vietu sauca „Iemetēji”. Vietvārda iemesls pavisam prozaisks, ne tas, ko nodomā maršruta apraksta lasītājs. Ar iemešanu savulaik saistīta pludināšanai savākto baļķu ieripināšana Gaujā. No Sapas līdz Grīviņiem pa upi ir 7,2 kilometri. Pa ceļam sastopami divi ģeoloģiski objekti – Liepas iezis kreisajā Gaujas krastā, kas aplūkojams tikai no upes, savukārt labajā – ar ainaviskām takām, barjerām, kāpnītēm un skatu laukumiem labiekārtotais Sietiņiezis. Īpašu savvaļas bišu bagātīgi izcaurumotā baltā smilšakmens klints savu vārdu devusi arī tuvējām mājām – „Sietiņi”.
„Grīviņi”
Nākamā lejup pa Gaujas straumi ir „Grīviņu” apmetne upes kreisajā krastā. Te ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, informācijas stends. Līdz nākamajai apmetnei pie Raunas ietekas nobraucami 6,3 kilometri. Pa ceļam kreisajā krastā pamanāma Grīviņupītes ieteka, pamatkrasta nogāzē Grīviņu jeb Sarkanās klintis vai Leču iezis. Pāris kilometrus lejup pa straumi, prom no krasta paslēpušās Līču-Laņģu klintis ar daudziem avotiem. Ceļvežos tās raksturotas kā Latvijā augstākais (30 m) iezis. Šie objekti nav labiekārtoti un nav pielāgoti apmeklējumiem.
„Rauna”
Arī apmetne “Rauna” atrodas Gaujas kreisajā krastā. Šeit ļoti ērti piebraukt ar laivām un viegli uzvilkt tās krastā. Ceļotāji var izmantot atpūtas vietas labiekārtojumu: galdus ar soliem un ugunskura vietām, ir informācijas stends. Ja pa piebraucamo ceļu dodas prom no apmetnes līdz šosejai Valmiera – Cēsis, iespējams apskatīt dzelzceļa tiltu pār Raunu. Netālu, viņpus Raunas ietekas, atrodas „Leukādijas” – dzejnieka Eduarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtās mājas.
No “Raunas” līdz nākamajai apmetnei „Jāņarāmis” ir 3,5 kilometri. Nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas, kreisajā krastā ir Kazu iezis. Sarkanīgo smilšakmeņu sienai vairāki nosaukumi – Paeglīšu iezis, Kāzu iezis, Sarkanās klintis. Klinšu apkārtne nav labiekārtota un pielāgota apmeklētājiem, taču to var ērti aplūkot no upes.
Visi gleznainie smilšakmeņi Gaujas un tās pieteku krastos veidojušies devona periodā. Apmēram pirms 1 miljona gadu, ledāju pārvirzīšanās laikā, te tika sanesti laukakmeņi, grants, māls... Pēdējā lielākā pārveidošanās senielejā notikusi pirms 12 – 13 tūkstošiem gadu. Ledājam atkāpjoties, tā kušanas ūdeņu sanesumi izveidoja pašreizējo ieleju.
Aiz trim lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem klāt Berlīne. Klintis ar šo neparasto nosaukumu paslēpušās tālāk krastā. Pa taciņu var nokļūt līdz Jāņmuižas ciematam, kur ir veikals un autobusa pietura. Aiz Ķienes līča jau redzama nākamā apmetne. Bet “Ķienēm” labajā krastā ir vērts pievērst uzmanību. Te redzama kādreizējā “Ķienes” kroga mantinieku izmisīgā cīņa ar upi par krasta nostiprināšanu. Gadu gaitā Gauja sev līdz paņēmusi ne tikai pāris hektārus lielu palienes pļavu, bet arī stāvkrasta nogāzi, dārzu un šobrīd apstājusies pāris soļus no mājas stūra.
„Jāņarāmis”
Šī apmetne atrodas Gaujas labajā krastā, ceļa Cēsis – Rāmnieki – Valmiera malā ar ērtām piebraukšanas iespējām autobraucējiem. Ūdenstūristi šeit var beigt vai arī sākt ceļojumu. Te ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, arī informācijas stends. Šī apmetne ir noderīga tiem, kas vēlas beigt ceļojumu vai pievienoties grupai. Līdz “Priedulājam” ir 2,5 kilometri. Pa ceļam pārvaramas Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta. Šajā vietā ir 347,8 km no Gaujas iztekas un 108,1 km līdz ietekai jūrā. Aptuveni pusotru kilometru no „Jāņarāmja”, kreisajā pusē, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senielejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei.
„Priedulājs”
Zaļā apmetne “Priedulājs” ar atbilstošu informāciju, telšu vietām, galdiem, soliem un grila vietu atrodas Gaujas labajā krastā. Šeit nav paredzēts izmest atkritumus un kurināt ugunskurus. Saskaņā ar definīciju Zaļā tūristu apmetne ir īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas NP apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus. Tūliņ aiz apmetnes nākamajā līkumā, kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju līdz Ērgļu jeb Ērģeļu klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500 m gara vienlaidu smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.
„Lenči”
„Lenču” apmetne iekārtota labajā pusē, uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Daudzās atpūtas vietas nošķirtas viena no otras. Ir galdi ar soliem un ugunskura vietām, atkritumu urnas, informācijas stends. Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais “Lenču rāmis”. Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas. „Lenčupe”
Aiz „Lenču” apmetnes, dodoties lejup 3,1 km, nonākam „Lenčupes” apmetnē, turpat blakus – labajā pusē – Gaujā ietek arī pati Lenčupe. Pēc nepilniem diviem kilometriem labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.
„Cēsis”
Apmetne “Cēsis” atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tiltam Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist upē laivas. Apmetne parasti tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai. Tālbraucēji var piestāt, lai dotos uz tuvāko Cēsu veikalu papildināt pārtikas krājumus. Ūdenstūristiem un dabas miera cienītājiem naktsmājas ieteicamas 3,8 kilometrus tālāk “Kvēpenē”. Lejpus apmetnes atrodas liela sala. To ieteicams apbraukt pa kreiso pusi. Braucot tālāk, 500 m aiz tilta ir „Cīrulīšu” pludmale ar telšu kempingu. „Cīrulīšos” var noorganizēt ekskursijas uz Cēsīm, iznomāt velosipēdus un izmantot virkni citu tūrisma pakalpojumu. Pa taku var nokļūt līdz „Cīrulīšu” klintīm.
„Kvēpene”
Apmetne “Kvēpene” atrodas Gaujas labajā krastā, no tās līdz Gaujas ietekai jūrā ir 91,8 km. Apmetnē ir ērta, gara pļava, kur izvietoti vairāki galdi ar soliem un ugunskura vietām, atkritumu urnas, tualete. Senāk šo vietu Gaujas krastā sauca par “Kunga papīru”, jo vietējais muižkungs devis atļauju pludināmo koku nokraušanai. Kvēpene ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints - Kvēpenes iezis. Pa taku var nokļūt līdz alai un avotiņam ar garšīgu ūdeni. Blakus bijušajai mežsarga mājai “Kvēpenes” nogāzē kuplo viens no dižākajiem Latvijas ozoliem.
„Briedīši”
No „Kvēpenes” līdz “Briedīšu” apmetnei ir 4,8 kilometri. Aiz diviem lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko ieteicams apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem. "Briedīši" ir Zaļā apmetne un atrodas Gaujas labajā krastā.
„Skaļupe”
Dodoties lejup no „Briedīšiem” pēc 6,6 kilometriem nonākam „Skaļupes” apmetnē, kas atrodas Gaujas labajā krastā. Puskilometru aiz „Briedīšiem” kreisajā pusē Gaujai pievienojas Amata, pēc brīža labajā pusē redzams Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.
Gaujas labajā krastā slejas Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī klintis, kas literatūrā aprakstītas kā “Klintis pretī Līņu klintīm”. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs “Skaļupes”, veikals, autobusa pietura.
Apmetne ir labiekārtota ar ugunskura vietām, informācijas stendu. Gaujas kreisajā krastā stalti slejas varenais Spriņģu jeb Līgatnes iezis. Klintis ērti apskatāmas no upes, to apkārtne nav speciāli labiekārtota un nav pielāgota apmeklējumam.
Netālu Gaujas kreisajā pusē ietek Līgatnes upe. Līgatnes pārceltuve daudziem ceļotājiem ir maršruta beigu punkts vai sākums, jo šeit var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, bet labajā pusē ceļš ved uz Straupi. Dodoties tālāk pa Gauju, kreisajā krastā aplūkojams Jumpraviezis un apmetne „Katrīna”, bet tai pretī Katrīnas iezis, saukts arī par Nāru klintīm. Šis upes posms samērā mierīgs, tuvojoties Siguldai, straume kļūst pavisam lēna.
„Katrīna”
No „Skaļupes” līdz nākamajai apmetnei „Katrīna” ir 3,3 kilometri. Tā atrodas Gaujas kreisajā krastā. Apmetnē ir daudz galdu, solu, ugunskura vietu, arī informācijas stends.
Turpinot ceļu, pavisam drīz labajā Gaujas krastā skatam paveras gaišas smilšakmens klintis, kurām ir vairāki nosaukumi: Gūdu, Gaviļu, Tālskatu. Klinšu apkārtne nav labiekārtota, taču tās var ērti aplūkot no laivas, kā arī pretējā krasta.
„Paslavas”
Zaļā apmetne “Paslavas” atrodas pa vidu trim salām labajā Gaujas krastā. Šeit ceļotāji atradīs gan telts un grila vietu, kā arī aicinājumu nekurināt ugunskurus un neizmest atkritumus.
No „Paslavām” līdz nākamajai – “Braslas” apmetnei ir 4,1 kilometrs. Pa ceļam labajā krastā Launaga jeb Ērmaņu iezis, aiz salas kreisajā krastā Elpju iezis. Šie objekti apskatāmi tikai no upes, jo nav labiekārtoti un pielāgoti apmeklējumam.
„Brasla”
Labajā krastā „Braslas” apmetne. Tā ierīkota ozoliem apaugušā zemes strēlē Gaujas un Braslas satecē. Nākamā ir Zaļā apmetne “Vējupīte”. Līdz tai 10,8 kilometri.
„Vējupīte”
„Vējupīte” ir Zaļā apmetne, klusa un romantiska vieta ar ļoti iespaidīgu skatu uz Turaidas pili. Pa taciņām var doties pastaigā uz Vējupīti, Paradīzes jeb Gleznotāju kalnu, Kraukļu aizu, Satezeles pilskalnu, Pētera alu un tālāk uz Siguldu.
Labajā pusē atrodas lielā Turaidas sala. Šajā posmā līdz Murjāņu tiltam Gaujas straume ir lēna, sastopamas vairākas nelielas salas, daudzas smilšu sēres.
„Sigulda”
Nākamā aiz „Vējupītes” – pēc 1,5 km – ir “Siguldas” apmetne. No šejienes pa taciņu var doties uz Gūtmaņalu un Viktora alu. Minerālūdens un saldumu krājumus var papildināt kioskā “Bundulītis” – kādreizējā Turaidas muižas piena paviljonā. No „Siguldas” līdz nākošajai apmetnei “Lielais akmens” jāpārvar 8,1 km. Pa ceļam – Siguldas tilts. Šajā vietā no Gaujas iztekas mērāmi 401,5 km, savukārt līdz tās ietekai jūrā tikai 56,5 km.
Ceļotāji var doties pa Gaujas ielu uz Siguldu. Tuvākā informācija pieejama Gaujas nacionālā parka Apmeklētāju centrā Baznīcas ielā 1. Braucot tālāk, kreisajā pusē Siguldas pludmale, Melnie krasti, labajā pusē – Velnalas klintis un Velnala ar ozoliņu, kas zaļo un spītīgi turas smilšakmenī.
„Lielais akmens”
Apmetne “Lielais akmens” atrodas Gaujas kreisajā krastā, pretī – upes labajā krastā – guļ pats Lielais akmens ar Runtiņupītes ieteku un plostnieku enkurklučiem. Pēc pāris kilometriem Gaujas kreisajā krastā Katlapu iezis. Šeit ir autotūristu apmetne ar labiekārtojumu un informācijas stendu. Baltais, jau no tālienes pamanāmais Katlapu iezis ir pēdējais Gaujas nacionālā parka Gaujas posmā un pēdējais mūsu veiktajā maršrutā no Valmieras līdz Murjāņu tiltam.
Murjāņu tilts iezīmē apmēram 420. kilometru no Gaujas iztekas. Labajā krastā aiz tilta, kur ir lēzena smilšaina pludmale var ērti izvilkt laivu. Kā raksta Gunta Strautmane: „Bet lejpus Murjāņiem senieleja beidzas, un Gauja izlīst smilšainajā Piejūras zemienē, kur tā kļūs plata, gausa un rāma.”

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
RestorāniViesnīcas, hoteļi
"Skrundas muiža" - viesnīca un restorāns
Skrunda
Ventas upes gleznainajā krastā, kur vienuviet saplūst lauku miers ar pilsētas šarmu, atrodas viena no senākajām Latvijas muižām. Skrundas muižas viesi rītausmā tiek modināti ar putnu_
Viesnīcas, hoteļiRestorāniPirtis
"Port Hotel" - viesnīca
Ādažu nov.
Viesnīca PORT HOTEL atrodas vienā no skaistākajām vietām Pierīgā – Ādažos, ieskauta skaista priežu meža ielokā, 18 km no Rīgas, 1 km no Ādažiem un tikai 300 metru attālumā no automaģistrāles_
MuzejiArhitektūras piemineklisPils
Valsts kultūras piemineklis
Rundāles pils
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidence. Kurzemes Zemgales hercogiste_
Lauku mājasBāri, krogiApskates objekti
"Baltā māja" - Rundāles pils kalpu māja
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Māja celta kā Rundāles pils kalpu māja, pavisam netālu no lepnās pils. Atmiņas par šiem laikiem vēl glabā senatnīgās grāmatas un to cītīgais lasītājs – “Baltās mājas”_
KempingiViesu nami
"Niedras" - kempings
Dobeles nov.
Kempings „Niedras” ir jauns un moderns atpūtas un sporta komplekss Zebrus ezera krastā, kas atrodas Dobeles rajona Bikstu pagastā 80 km no Rīgas.
Kempings ir radīts atpūtai pie ezera_
Viesu namiKafejnīcas
"Lobes krogs" - viesu nams, kafejnīca
Lielvārdes nov.
Lobes krogs - tā ir pilnībā atjaunota 19.gadsimta kroga ēka Ogres rajonā, kas celta 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta. Agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta, tagad Lobes krogs piedāvā_
KempingiViesu nami
"Mazirbes Kalēji" - viesu nams, kempings
Mazirbe
Dundagas nov.
Viesu nams un kempings "Mazirbes kalēji" atrodas vien 700 m no jūras.
Viesiem tiek piedāvāta lieliska atpūta un nakšņošana gan labiekārtotās kempinga mājiņās (duša_
KempingiViesu nami
"Piejūras Nams" - viesu nams, kempings
Ķesterciems
Engures nov.
Mēs savus viesus uzņemam viesu majā ar 5 komfortabliem un labiekārtotiem numuriem, kas izvietoti viesu mājas 2.stāvā, un 75 kv.m.plašu banketu zāli ar virtuves zonu viesu mājas 1.stāvā. Viesu_
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100