Raksti > Ziņas

Konference uz Kuldīgas ķieģeļu tilta

Autors: Ilze Dambīte, Kurzemnieks
25.08.2005

Ar pasākumu "Laiki mainās, tilti paliek" 2. septembrī Kuldīgā dome vēlas pievērst sabiedrības uzmanību ķieģeļu tilta atjaunošanas iespējām.

Mūra tilts pāri Ventai Kuldīgā

Saistītas apdzīvotās vietas
	Kuldīga (Pilsēta)

Konferencē, kas tiks rīkota uz tilta, aicināta kultūras ministre Helēna Demakova, ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Neiburga, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš, mākslinieks Valdis Līcītis, SIA Inženierbūve valdes priekšsēdis Ainars Paeglītis, citu pilsētu pārstāvji, Kuldīgas novada muzeja, domes speciālisti un mediji. Iecerēts pārrunāt objekta attīstības vēsturi, inženiertehnisko un arhitektonisko unikalitāti, diskutēt par tiltu kā kultūrvēsturisku tūrisma objektu un mākslas impulsu.
Neatdalāms vecpilsētas elements
Vecais ķieģeļu tilts ir ne tikai viens no Kuldīgas simboliem, tas ir garākais šāda veida objekts pat visā Eiropā. Tas celts no 1873. līdz 1874. gadam. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā Krievijas armija, atkāpjoties no Kuldīgas, divus tilta laidumus uzspridzināja. Tie atjaunoti 1926. gadā no betona. 1958. gadā akmens bruģis pārklāts ar asfaltu, bet senatnīgais lukturu apgaismojums atjaunots 1972. un 2005. gadā. Kuldīgas domes pilsētplānošanas nodaļa uzskata, ka ir pēdējais brīdis tiltu rekonstruēt, citādi tam draud sabrukšana.
Kuldīga otrā aiz Rīgas
Kuldīga ir vienīgā Latvijas mazpilsēta, kurā gadsimtu gaitā saglabājies vienots vecpilsētas ansamblis. Tā ir vērtība, ko atzīst ne tikai vietējie, bet arī daudzie pilsētas viesi. Lai to saglabātu, dome vairākus gadus mērķtiecīgi strādā ar dažādiem projektiem, no kuriem lielākais ir vēsturiskā centra iekļaušana UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Kuldīga pēc Rīgas ir otrā pilsēta Latvijā, kas varētu tajā tikt iekļauta.