logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūlijs
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Augusts
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 126
Viesi - 126
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Interesanti

Ezerā iemājo 200 tūkstoši mazo līdacēnu

Autors: Pēteris Jaunzems, Kurzemes vārds
28.04.2006
Skatīts 2056 reizes
   Kopš nodibināta biedrība "Liepājas ezeri", regulāri tiek bagātināti zivju krājumi ūdenstilpē. Arī aizvakar vēlā pievakarē vīri ar vienu no motorlaivām devās ezerā, lai tajā no plastmasas maisiem izlaistu 200 tūkstošus līdaku mazuļu. Tie nav atvesti uz Lejaskurzemi no tālienes, bet inkubēti tepat Durbes novadā – Ērika Rāvas zvejnieku saimniecībā "Stagari".
Sadarbība abpusēji izdevīga
   Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns, sadarbība ar diplomēto zivju audzētāju biedrībai "Liepājas ezeri" varot veidoties tādēļ, ka Zivju fonds neliedz līdzekļus mazuļu iegādei. Pērn ezerā ielaisti gan līdacēni, gan zandartu mazuļi, un tagad tie, kas izdzīvojuši dabiskajā vidē, būs jau krietni vien paaugušies. Paies vēl četri pieci gadi, un makšķernieki varēs priecāties par bagātiem lomiem. Sadarbība esot abpusēji izdevīga, jo arī durbeniekam tā nodrošinot produkcijas realizācijas iespējas, un, iegūstot līdzekļus, viņš var atļauties pilnveidot savu saimniecību.
Spiningotāji var gatavoties startam
   Ēvalds Urtāns piebilda, ka jau šobrīd Liepājas ezeru nevar saukt par zivju krājumos trūcīgu un tādēļ makšķernieki to ir iecienījuši. Pērn ieviestā licencētā makšķerēšana sevi attaisnojusi, tādēļ arī šogad tāda kārtība tiks saglabāta. Jau no 1.maija spiningotāji varēs izmēģināt laimi, mētājot vizuļus no laivas. Lai kārtējās darbošanās sezona uz ūdeņiem varētu sākties, ezerā laikus izvietotas navigācijas zīmes. Bez tam biedrības valdes sēdē norunāts, ka bradāšana ar spiningu pa ezeru garajos gumijas zābakos šopavasar nebūs atļauta.
   Šim striktajam aizliegumam esot vairāki objektīvi iemesli. Pirmkārt, tāda veida nodarbe grūti kontrolējama. Otrkārt, bradāšana apdraud pašu spiningotāju drošību, jo viņiem var uzbraukt motorlaiva vai atgadīties kāda cita ķibele. Un, treškārt, izbradājot ūdensaugus ar gumijas zābakiem, tiek bojāti tiem pielipušie līdaku, raudu un asaru ikriņi. Taču tie spiningotāji, kuriem nav laivas, varēšot izmēģināt veiksmi, makšķerējot no krasta.
Būs arī makšķernieku sacensības
   Izpilddirektors pastāstīja, ka aizvakar kopīgi ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas iekšējo ūdeņu sektora vadītāju Ģirtu Liepiņu izbraukājuši Nīcas un Otaņķu pagastus, kur 6.maijā paredzēts sarīkot Liepājas ezera makšķernieku sacensības. Sīkāku informāciju par tām tuvākajā laikā publicēs laikrakstā. Ēvalds Urtāns atgādināja, ka licencētās makšķerēšanas dalībniekiem, iegādājoties jaunu atļauju, ir jāiesniedz ziņas par nozvejotajām zivīm. Daudzi to aizmirstot izdarīt, un tas varot sarežģīt šiem cilvēkiem licenču iegādi.
   Ir redzams, ka biedrība, kas izveidota samērā nesen, tomēr veiksmīgi nostiprinājusi savu materiālo bāzi. Tagad tās rīcībā jau četras motorlaivas un četri laivu dzinēji, kā arī pārējais inventārs. "Apstākļi darbam ir radīti, tagad tikai jāstrādā," teica Ēvalds Urtāns, piebilstot, ka maluzvejnieku un citu pārkāpēju iemūžināšanai esot nepieciešama vēl tikai videokamera, un gan jau arī to biedrība saņemšot.
Ezerā izdzīvo kāda piektā daļa
   Mazos līdacēnus ezerā izlaida no motorlaivas, kas lēnā gaitā apbraukāja no vēja pasargātos līčus un citas mierīgākas vietas. Pa plastmasas maisos izgrieztajiem caurumiņiem izplūda ne tikai ūdens, bet savā patstāvīgajā un briesmu pilnajā dzīvē devās arī mazie līdacēni. Turklāt tādējādi tos izdevās izkliedēt ezerā, lai mazuļi varētu veiksmīgāk izvairīties no saviem daudzajiem vajātājiem. Zivju audzētājs Ēriks Rāva pastāstīja "Kurzemes Vārdam", ka dīķī izdzīvojot apmēram puse no līdaku kāpuriem, bet lielākās ūdenstilpēs šis procents esot ievērojami mazāks. Viņš pastāstīja, ka šis pavasaris mazuļu audzēšanā zvejnieku saimniecībai "Stagari" izrādījies ļoti veiksmīgs, jo tie augot griezdamies. Un, iespējams, ielaišanai ezerā izdošoties izaudzēt arī zandartiņus.
   Veiksme zivkopim uzsmaidījusi ne jau tāpēc, ka laika apstākļi lutinātu. Arī Eiropas Savienības atbalstu ne tiešo maksājumu, ne struktūrfondu līdzekļu veidā viņš nav sagaidījis. Taču panākumus nodrošināt palīdzot iegādātās ierīces un mūsdienīgā tehnika, kā arī piecos gados uzkrātā pieredze. Ēriks Rāva nedomājot, ka viņš ir vienīgais, kurš mūsu rajonā inkubē zivis, taču atšķirība esot tāda, ka citi to paveicot bez liekas reklāmas.
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100