| Apraksts |
Nereta - pagasts Dienvidsusējas krastos. Pagasta centrs ir krustpunkts autoceļiem Vecumnieki - Subate, Jēkabpils - Lietuvas Republikas robeža, Sērene - Kalnieši. rheoloģiskie atradumi liecina, ka Nereta bija apdzīvota jau aptuveni 2000. g.p.m.ē. Senrakstos Nereta minēta 1298. gadā ar vārdu Nirca un 1564. gadā kā Narite pie Susējas, kad šeit radusies vācu feodāļu muiža, pie kuras XVI g.s. izauga apmetne. Jau vairāk kā 400 gadus ikvienu braucēju vai gājēju sagaida un pavada Neretas baznīca. Dievnamā atrodas vairāki izcili mākslas darbi. Blakus Neretas baznīcai ceļa malā atrodas gari izstiepta mūra ēka - Neretas krogs. Tas kopā ar baznīcu un apkārtējām dzīvojamām mājām veido pagasta centra apbūvi. |
|
 |
 |
| J. Jaunsudrabiņa parks |
|
 |
| Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1567. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdod pavēli par jaunas baznīcas būvniecību Neretā. Baznīca celta pēc grāfa Vilhelma fon Efferna ierosinājuma laikā no 1584. līdz 1593. gadam. Baznīcas_ |
 |
| Andžānu kalns |
| Augstākā vieta Neretas pagastā. 120,4m virs jūras līmeņa. |
 |
| Neretas Sv. Gara Romas katoļu baznīca |
| Sarkana baznīca ir visjaunākā Aizkraukles rajonā, celta 2000. gadā. |
 |
| Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” |
| Muzejs iekārtots 1967. gadā viensētā „Riekstiņi“, kur bērnību (1880–1886) pavadījis rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962). „Riekstiņi“_ |
 |
| Neretas muiža |
| Neretas muižas apbūve datēta - 16. gs. b.18.gs. 19. gs. Kopš 1561. g. Neretas muiža bija ordeņa komtura Vilhelma fon Eferna īpašums, kuru tam piešķīra ordeņa mestrs. Īpašnieki mainījušies_ |
|
