Līgatne

Līgatne pilsētas tiesības ieguvusi 1993. gadā, bet pilsētas vēsture ir krietni senāka. Par pilsētas pirmsākumiem var uzskatīt 1815. gadu, kad Rīgas tirgotājs Konrāds Štorhs no Paltmales muižas nopērk zemesgabalu, lai nodarbotos ar papīra ražošanu. Sākotnēji ražošana notikusi pielāgotās muižas miltu dzirnavās, tad uzceltas jaunas dzirnavas, jeb roku darba fabrika (t.s. Handfabrika).
1830. gadā darbu uzsāk galvenā fabrika, kurā ražošana notiek vēl šobrīd. Fabrika piedzīvo uzplaukumu 19. gadsimta beigās, kad tiek paplašināta ražošana un iegūtas vairākas nozīmīgas balvas, kas apliecina Līgatnē ražotā papīra kvalitāti. Īpaši izceļamas ir tiesības ražot papīru ar cariskās Krievijas ģerboņa ūdenszīmi. Šodienas izskatu Līgatne iegūst 19. gadsimta beigās, kad fabrika uzceļ gan koka barakveida dzīvojamās mājas strādniekiem un administrācijai, gan sabiedriskās ēkas, to skaitā kultūras namu, slimnīcu, aptieku, dzemdību namu. Šis arhitektūras komplekss, jeb Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskais centrs, šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis.
Līgatni šķērso Līgatnes upe, tās krastos redzami Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. Pazīstamākais no tiem ir Lustūzis pašā Līgatnes centrā. Lustūzī un citos smilšakmens iežos Līgatnes iedzīvotāji jau kopš 19. gadsimta beigām ir kaluši pagrabus saimniecības vajadzībām. Līdz pat nesenai pagātnei šajos pagrabos, kuru skaits pārsniedz 300, līgatnieši glabājuši produktus ziemai.