Rīgas pils pamati likti 1330. gadā. Tā bija 3 stāvu cietokšņveida celtne ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. Līdz 1470. gadam Rīgas pils bija Livonijas ordeņa zemju pārvaldes centrs, bet tad mestrs sakarā ar nerimtīgajām ķildām ar pilsētu savu sēdekli pārcēla uz Vīlandi un vēlāk Cēsīm. Pilsētnieki Rīgas pili nopostīja un tā tika atjaunota 1491. - 1515. g. Tad uzcēla tagadējā veidā redzamo Svina torni, nopostīto pils ēdamtelpu pārsedza ar zvaigžņu un šūnu velvēm, virs vārtiem izveidoja ordeņa patroneses Sv. Marijas un ordeņa mestra V. Pletenberga skulpturālus ciļņus, kas ir ievērojami viduslaiku tēlniecības pieminekļi un aplūkojami arī mūsdienās pils iekšējā pagalmā. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā pils pakāpeniski zaudēja atsevišķas nocietinātas vietas nozīmi un tika iekļauta pilsētas aizsardzības sistēmā. Turpmākajos gadsimtos rindas kārtībā pilī saimnieko poļu, zviedru un krievu valdnieku varas pārstāvētāji. 18. gadsimta sākumā aizbēra nocietinājumu grāvi, bet gadsimta beigās izveidoja Pils laukumu. Lielākās pārbūves notika 18. un 19. gadsimtā. 1785. - 1787. g. uzcēla t.s. jauno korpusu - 3 stāvu ēku guberņas iestāžu vajadzībām (arhitekts P. J. Boks). 1818. gadā priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģelerālgubernatora reprezentācijas telpas, arī t.s. Balto zāli. Vienlai no 1920. g. sāka veidoties Valsts mākslas muzejs. Mākslas muzeju darba reorganizācijas rezultātā 1952. g. to pārdēvēja par Valsts tēlotājas māklas muzeju un 1964. g. par Aizrobežu mākslas muzeju. 20. gs. trīsdesmitajos gados arhitekta E. Laubes vadībā uzbūvēja Triju Zvaigžņu torni, priekšpils iekštelpas pielāgoja Valsts Prezidenta reprezentācijas vajadzībām un izbūvēja t.s. Sarkano zāli. 1958. -1962. g. pēc arhitekta L. Liepas projekta daļēji restaurēts Svina tornis, Baltā un Sarkanā zāle daļa bojāto erkera ciļņu aizstāti ar jauniem.
1
