Baznīca celta 1886. gadā. Pastāv uzskats, ka pirmo baznīcu Kolkā uzcēluši zviedri ap 1040. gadu, bet uzraksts uz vecās altārgleznas
„Anno 1648" liek domāt, ka baznīca Kolkā bijusi 17. gadsimtā, kaut gan par to nav rakstītu ziņu.Kolkas baznīcai un draudzei zeme esot piešķirta 1833. gadā, kad uzcelta un iesvētīta Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca. 1855. gadā, Krimas kara laikā, šauteņu un lielgabalu lodes ietriekušās koka dievnamā, caururbušas logu, durvis, jumtu, sienas un arī altāra gleznu. Baznīcā pat sprāgusi viena bumba, bet dievnams nenodega. 1879. gadā baznīcu vajadzēja nojaukt, jo tā bija pussagruvusi. Vecās baznīcas vietā pēc arhitekta T. Zeilera plāna sāka būvēt jaunu mūra baznīcu. Celtnes pamatus sagatavoja 1885. gadā, bet 1885. gada vasarā baznīca jau bija gatava. Laika gaitā baznīca tika pamatīgi papostīta. Baznīcas restaurāciju sāka 1992. gadā, bet atjaunotās baznīcas iesvētīšana notika 1993. gada rudenī.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcu grezno laikmetīga un neviennozīmīgi vērtēta H.Heinrihsones altārglezna.
3
