Vecākā Saldus celtne celta 18. gs sākumā, pēc tam vairākkārt pārbūvēta. Ērģeles būvējis Kārlis Aleksandrs HERMANS 1872.gadā Liepājā. Altārgleznu "Jēzus pie krusta" ap 19.gs. vidu gleznojis Jūlijs DĒRINGS (1818-1898) pēc profesora Jēgera parauga. Saldus baznīcu savās gleznās 20.gs. mijā attēlojis Janis ROZENTĀLS. Ērģeles 1872. gadā būvējis Karls Aleksandrs Hermanis (1847. – 1926.) Liepājā. Pirmais profesionālais Vācijā izglītību guvušais latviešu ērģelnieks Oskars Šepskis par šo instrumentu ir sajūsmā un neskopojas ar slavinājumiem meistaram. 1903. gadā baznīca tiek paplašināta un pārbūvēta. Nedaudz vēlāk J.Bētiņš uzstāda ērģeles, pārbūvējot mehāniku un izgatavojot jaunu prospektu un apbūvi. Otrajā pasaules karā baznīcai tiek sagrauts tornis un ēka kādu laiku ir bez jumta. Lietus netraucēti līst uz ērģelēm. Pēc kara draudze atjauno baznīcu, tiek veikti arī ērģeļu remonta darbi. Tomēr daudzas stabules ir izvazātas, vēja lādes izjukušas, plēšas cauras. 1993. gadā tika izstrādāts ērģeļu rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts. Restaurācijas darbi ilga gandrīz 3 gadus. Šajā laikā pilnībā pārlīmētas plēšas, vēja lādes, koka stabules; Restaurētas metāla stabules, rekonstruēta Trompete 8’ ar caursitošām mēlēm; Otrā manuāļa stabules atkal iebūvētas švellerī un mehānika izgatavota jauna pēc Zlēku baznīcas ērģeļu parauga. Saglabājot J.Bētiņa prospektu, izgatavota jauna apbūve un balsta konstrukcijas. |
3
