Lodes bruņuzivju iegula

Nogulumu izgulsnēšanās laikā šeit atradusies ar barības vielām ļoti bagāta deltas lagūna.
Bruņuzivis atrodas Gaujas svītas nogulumos. Izdarot pētījumus ģeologs V. Kuršs 30 m garā un 20 m platā gaišu aleirītisku mālu lēcā atrada apm. 340 milj. gadu senu, augšdevona bruņuzivju un bārkšspuru zivju kapsētu. Mālu lēcā, kas ieguļ 7 - 8 m dziļumā no zemes virsmas atrada pilnīgi veselus zivju skeletus, kas pieder trim sugām - Asterolepis ornata Eichw., Lacognathus panderi Gross un Panderichthys rhombolepis Gross. Bez tam te sastopamas augu atliekas, piemēram Racophyton sp. indet. Tas bija pirmais veselu bruņuzivju atradums pasaulē, par kuru izskatu līdz tam daudz nezināja, kā arī tika precizēts bārkšspuru zivju izskats. Te atrastie pārakmeņojumi ir visas bijušās PSRS muzejos, stends ir arī Dabas muzejā. Dabiskos apstākļos māla lēcas vairs nav saglabājušās, kaut arī interesanti atradumi te ir ļoti bieži.
Lodes mālu karjerā vēl interesants ir lieliskais nogulumu ritmiskums - slāņa apakšdaļā 20 - 25 cm biezs, uz augšu - samazinās līdz 5 - 7 cm. Ritmu apakšējā daļā atrastas seno paparžu Archeopteris un Rhacophyton atliekas. Te ārkārtīgi labi arī saglabājušās zivju atliekas.
Lodes karjerā esošie nogulumi veidojušies, kad tas atradies ekvatoriālajā joslā. Iespējams, te bijusi pasātu josla ar sezonālu nokrišņu sadalījumu. Zivju kapsēta varēja rasties tad, ja ilgstoši nepieplūda svaigs ūdens, un beidzās skābeklis.
Kopumā karjerā atrastas 14 zivju un agnatu sugu atliekas, vairāki bezmugurkaulnieki, septiņu sugu augu makro- un mikroatliekas (Kuršs et al. 1999; Forey et al. 2000, Zupiņš, 2001). Mugurkaulniekus pārstāv Psammolepis alata Mark-Kurik, Psammolepis paradox Agassiz; zivis: Asterolepis ornata Eichwald sensu Agassiz, Lodeacanthus gaujicus Upeniece, Glyptolepis baltica Gross, Laccognathuspanderi Gross, Strunius sp. nov., Latvius sp. nov., Eusthenopteron kurshi Zupiņš, neidentificēta suga, celekants Miguashaia grossi Forey, Ahlberg, Lukševičs et Zupiņš, Panderichthys rhombolepis (Gross), neidentificēta plaušzivs, Cheirolepis sp. Īpaši labi zivju atliekas saglabājušās vecupju ieplaku smalkajos mālos. Vietām atrod īpaši blīvas zivju koncentrācijas vietas, kur saglabājušies simtiem veselu Asterolepis ornata vai Laccognathus panderi skeletus, kā arī agnatu Panderichthys rhombolepis un Eusthenopteron kurshi skeleti. Lieliski saglabājušās zivju atliekas ļauj veikt precīzus senās dzīvības pētījumus. I. Upeniece pētījusi zivju mazuļu kapsētas - pamatā Asterolepis ornata mazuļi,kā arī Lodeacanthus gaujicus mazuļus. Atrodami arī citu sugu zivju mazuļi.
Bezmugurkaulnieki vēl nav kārtīgi pētīti. Te nav sastopami tipiski jūras organismi - koraļļi, brahiopodi un ehinodermi. Posmkājus pārstāv vēžveidīgie (Mysidacea, Conchostraca, Ostracoda) un retākie eiripterīdi (Merostomata). Mysidacea vēzīši (ap 1 cm garas garneles) acīmredzot pieder pie jaunas sugas un karjerā atrodami tūkstošiem. Neparasts atradums ir parazītiskie plakantārpi (Platyhelminthes). Lodes karjers ir vienīgais pasaulē, kur tie atrasti fosilā veidā (Upeniece, 1998). Plakano tārpu atliekas lielākoties ir āķi, ar kuriem tie ieķērās jaunjās plakodermās, akantodos.
Augu atliekas: progimnospermi Archaeopteris fissilis Schalh. un Archaeopteris sp., primitīva paparde Svalbardia polymorpha Hoeg., kā arī aļģe (?) Platyphyllum sp., Trochiliscus (?) sp. etc (Kuršs et al., 1999)
Lodes karjers sastāv no vairākiem litoloģiskajiem tipiem. Sastopamas nelielas smilšakmeņu starpkārtas - tie ir smalkgraudaini, veidojušies lēnās straumēs. Bieži satur zivju atliekas. Mālsmilts karjerā dominē, tas ir sarkanīgs, vietām zaļgani plankumi. Smilšmāls veido līdz 2 - 3 m biezus slāņus koši sarkanā krāsā. Lodes karjerā atrod arī unikālus dzeltenpelēkus ļoti smalkus mālus, kuri izgulsnēti smalkos slānīšos, kas veido ritmus. Karjerā vērojamas raksturīgas vecupju tipa ieplakas. Nogulumi liecina par ārkārtīgi rāmu hidrogrāfisko režīmu. Sastopamas fosfātu konkrēcijas līdz 7 cm diametrā. Daudz konkrēciju veidojušās ap zivju atliekām. Fosfātu konkrēcijas satur daudz retzemju elementu, piemēram, ceriju. Ap vecupju ieplakām sastopamas arī dzels - fosfātu konkrēcijas, kas satur molibdēnu, kobaltu, svinu, bet ne retzemju elementus. Smilšainajos starpslāņos ir melni piķaini urāna - molibdēna kliedņi. Šo kliedņu radioaktivitāte nesasniedz bīstamu līmeni.