 |
| Griežu akmens |
| Greižu akmens garums 5.3 m, platums 5.1 m, augstums 1.2 m, apkārtmērs 16 m. Akmenim apkārt no mazākiem akmeņiem ir izlikts aplis. |
 |
| Barona fon Grotes dzimtas kapeņu drupas |
Johann Grote- Naukšēnu muižas pirmais īpašnieks Grotu dzimtas.
Karina fon Grote (1892.-1974.) 1920 gadā.Precējusies ar Ernstu Akselu Eberhardu fon Briggenu. Pēdējā Naukšēnu muižas īpašniece._ |
 |
| Laņģu alas |
| Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Alai_ |
 |
| Naukšēnu Kābele |
| Senlatviešu pilskalns Rūjas upes kreisajā krastā 1km lejpus Naukšēnu muižas. Pilskalns ticis veidots, no pārējās apkārtnes to atdalot ar mākslīgiem grāvjiem un uzbērumiem. 20. gadsimta sešdesmitajos_ |
 |
| Nēķina muiža |
| Pirmās liecības par Nēķena jeb Nēķina muižu rakstītos avotos datētas ar 15.gs. 1426.g. arhibīskaps Hennings šo muižu (toreiz ar nosaukumu Gerslau) piešķīra Johanam Frogtam. Vēlāk muižai_ |
 |
| Āraišu ezerpils brīvdabas arheoloģiskais muzejs |
| Āraišu muzejparks ir kultūrvēsturisks piemineklis Cēsu rajonā. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils - seno latgaļu apdzīvota vieta 9. - 11. gs., kā arī_ |
 |
| Kubļu rija |
| Šobrīd pieder Rožkalnu māju īpašumiem. Aiz Kubļu rijas -tūristu lauku māja "Rožkalns". Rijā saminiece iekārtojusi koka restaurācijas darbnīciņu, bet otrā telpā -saglabājusies_ |
|
|
 |
| Bauņu muižas pils paliekas |
| Bauņu pils celta 1770. g. un bijusi viena no skaistākajām apkaimes pilīm, ar greznām podiņu krāsnīm. Ap 1930. g. pils vidusdaļu nojauca, vēl saglabājies neapdzīvotais pils R spārns.
"Zīverss_ |
 |
| Rubenes dižakmens |
| Rubenes dižakmens ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Dižakmens augstums ir 2,7m, garums – 6m, platums – 1,5 – 2m, apkārtmērs – 14m, tilpums – 32m3. Granīta laukakmens,_ |
 |
| Burtnieku mācītājmuiža |
| Mācītājmuiža celta 18. gs. otrajā pusē un 19. gs sākumā. Apbūve ieskaitīta valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu skaitā. Apbūvē ietilpst: mācītāja māja , klēts un stallis.
Mācītāja_ |
 |
| "Jāņaskola" - E. Dārziņa muzejs |
| Jāņaskolu cēla no 1870. līdz 1871. gadam un atklāja 1871. gada 29. novembrī kā vienu no četrām tolaik Jaunpiebalgā ierīkotajām pagastskolām līdzās jau esošajai draudzes skolai. Tās_ |
 |
| Raunas pilsdrupas |
| Rīgas arhibīskapa rezidence - mūra pils celta 13.gs. 2.pusē pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II Zauerbera rīkojuma. Sākotnēji tā bijusi taisnstūrveida celtne. Lielas pārbūves notikušas_ |
 |
| Zaubes Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Auciema muižas komplekss |
Pirmās ziņas ir no zviedru laikiem, tās īpašnieks bijis Valenšteins.
Muižas komplekss izvietojies pie Auciema ezera.
Kungu māja klasicisma stilā celta 19. gs., pārbūvēta_ |
|
|
 |
| Mujānu viduslaiku pils Baltais tornis |
| Celta 16. gs. Mujānu pils baltais tornis ir visspilgtāk saglabājies viduslaiku aizsargbūvju fragments Valmieras rajonā. Pašlaik pils teritorijas vidū ierakti stabi Līgo svētku ugunīm, A malā_ |
 |
| Jaunburtnieku luterāņu baznīca |
| Tās pirmsākumi meklējami jau 13. gs sākumā un šī baznīca ir viens no spilgtākajiem Vidzemes vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Pirmā Burtnieku mūra baznīca uzcelta 1283. – 1287._ |
 |
| Naukšēnu muiža |
| Pirmās ziņas par Naukšēnu muižu attiecas uz Livonijas ordeņa laikiem ap 1500. gadu, kad šo īpašumu sauca “Schwarzenbrunn” (Melnie avoti) un tas piederēja Jostam Firstenbergam,_ |
 |
| Spāres muiža |
| Bijusī Spāres muižas pils, kurā tagad ierīkota Spāres pamatskola, atrodas netālu no Spāres luterāņu baznīcas, ceļa pretējā pusē. Ēka celta 1790.gadā. 1,5 ha parks ar 17 svešzemju_ |
 |
| E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" |
| Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs „Kalāči” atrodams braucot pa Cēsu – Smiltenes lielceļu, 16 kilometrus no Cēsīm, ceļa dienvidu malā. Te no piektā dzīves gada_ |
 |
| Raiskuma muiža |
| Muižas ansamblis celts XIX gs. otrajā pusē eklektisma stilā. Dzīvojamā ēka kopā ar parku veido ansambli, kur terase un lokveida kāpnes vērstas pret Raiskuma ezeru. |
 |
| Malienas pamatskola |
| Datēta ar 19.gs. |
|
