 |
| Vēsturiskais centrs ap Alekšupīti |
| Kuldīgas viduslaiku vēsturiskais centrs ap Alekšupīti - unikāls, vienīgais Baltijā saglabājies tāda veida 17.-18. gadsimta mazpilsētas ēku apbūves ansamblis ap Alekšupīti. Upīte tek tieši_ |
 |
| Padures muiža |
| No vēstures zināms, ka 1837. gadā muižu nopircis Džons Luiss Balfūrs (John Lowis Balfour) un licis uzcelt jaunu kungu māju. Līdz ar to atskaitē pieņemts datējums ap 1840. gadu. Šim datējumam_ |
 |
| Ēdoles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Seni nostāsti vēsta, ka baznīcu cēlis Ēdoles muižas īpašnieks Johans Dītrihs Bērs sava noslepkavotā tēva piemiņai, kā arī, lai izpirktu tēva slepkavas - sava brāļa Fīlipa - grēkus._ |
 |
| Tilts pāri Alekšupītei |
|
 |
| Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca |
| Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, celta no 1930. – 1947. gadam. Kaut baznīcas celtne ir jauna, tā sevī patvērusi altāri ar 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā tapušiem_ |
 |
| Klosteres Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Kolhoza laikos tika izmantota kā klēts |
 |
| Rendas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Dibināta 1567. g. pastorāts 17. gs. 40. g. Baznīca celta 1750. - 1786. g. zvanu tornis 1887. g. ērģeļu prospekts izgatavots 18. gs. 80. gados, J Rikmaņa altārglezna no 1939. gada. 1971. g. draudzei_ |
|
|
 |
| Melnā Kolka |
| 15 m augsta krauja ar iežu atsegumiem Ventas krastā ārējā līkumā ir iecienīta piknika un atpūtas vieta, neskatoties uz mežonīgo apkārtni. Asāku izjūtu cienītāji iemīlojuši šo vietu kā_ |
 |
| Nabes ezeri |
| Kuldīgas - Ventspils šosejas malā atrodas divi savstarpēji savienoti ezeri - Lielais un Mazais Nabes ezers. Kopš seniem laikiem šādi sauca ezerus, ko ar kuģojamu upi savieno kanāls_ |
 |
| Valtaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Baznīcā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi - I. L. Eginska 1833. gada veidotā altāra glezna "Golgāta" un_ |
 |
| Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca būvēta uz 1652. g. celtās, no zibens spēriena, nodegušās, baznīcas mūriem. No vecās baznīcas saglabājusies Latvijā vecākā kristāmā trauka pamatne. Baznīcas altārgleznu "Kristus"_ |
 |
| Vārmes evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Snēpeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 17. gs. pārbūvēta 1837. un 1942. g. Ar pašvaldības palīdzību 20. gs. 90. gados atjaunoti soli, altāris, kancele, altāris, kancele, lustra (tos darinājis Snēpeles galdniekmeistars_ |
 |
| Bijusī mācītājmuiža |
|
|
|
 |
| Pelču muiža |
| Leģenda stāsta, ka pils celšanas laikā, kad lika uz jumta segumu, viens dakstiņš no jumta esot noslīdējis un iekritis piķa mucā. Strādnieki nu steigušies neveiksmi labot -_ |
 |
| Īvandes (Lielīvandes) muiža |
| Berlīnes arhitekta T.Zeilera 19. gs. trīsdesmitajos gados baroniem Heikingiem celta neoklasicisma stila pils ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. Pēc nodedzināšanas_ |
 |
| "Zāģeri" |
| "Zāģeri" ir lauku tūrisma māja klusā meža ielokā tikai 7 km no Kuldīgas. Šeit ir neskarta daba, var dzirdēt dzērvju klaigas un redzēt stirnas. Dažbrīd var redzēt kā stārķi_ |
 |
| Īvandes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Īvandes luterāņu baznīca celta 1816. g. Kancele (18. gs. beigas), altārglezna Kristus un Pēteris" (ap 1815. g.), ērģeles (19. gs. 2. puse). |
 |
| Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1567 gadā ir unikālas vitrāžas ar kuršu ķoniņu ģerboņiem. Par mācītāju šeit ir strādājis van Bēthovena draugs Karls Ferdinands Amenda.Valsts nozīmes mākslas_ |
 |
| Usmas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Šī baznīca uzcelta laikā no 1997. līdz 2007. gadam. Darbojas Usmas draudze. |
 |
| Snēpeles muižas pils |
| Bijušā baronu medību pils ar saimniecības ēkām un parku. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare (19. gs.), lieveņa margas un durvju komplekts (19. gs._ |
|
