|
Ķimales muiža |
Kungu māja celta 18.gs., 1891. g. arhitekts E. Zeilers izstrādā pārbūves plānu atbilstoši tā laika prasībām. Nedaudz tiek izmainīta zelmiņu forma, fasāde tiek dekorēta ar zobinājuma_ |
|
Jāmaiķu muiža |
1880. g. Saglabājusies kungu māja, apskatāmi interesanti kamīni. Līda 1974. g. bija Klosteres skola. |
|
Mazsāliju dzirnavas |
|
|
Kundu (Turlavas) pilskalns |
Viens no varenākajiem kuršu pilskalniem. To sargā Elles grava – dziļa ieplaka ar vairākiem purvainiem ezeriņiem. Pilskalna rietumos atrodas Bezdibens ezers, neliels, dziļš ezers,_ |
|
"Virkas muiža" - viesnīca |
Kādreizējā nelielā, glītā vasaras muižiņa ar nelielu koptu parku Ventas kreisajā krastā iekļāvusies Kuldīgas pilsētas kopainā. Pie kungu mājas atrodas 19.gs. izveidots neliels parks. 18.gs.b._ |
|
Rātsnams |
Kuldīgas vecais rātsnams un rātslaukums. Ēka būvēta 17. gadsimtā. Nama pagrabos atradās pirmais Kuldīgas cietums. |
|
Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Luteriskās baznīcas ēkai - šogad apritēja 94 gadu jubileja. Latviešu luterāņu draudze, kas šo dievnamu ir cēlusi, Kuldīgā darboties sāka jau 1560. gadā,_ |
|
|
|
Laidu muižas ansamblis |
Muižas kungu ēka celta 19. gs. sākumā klasicisma stilā. Laidu muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka ēka, ratnīca un klēts. Kopš 1923. g. ēku apsaimnieko pamatskola |
|
Piemineklis 2. pasaules kara upuriem |
1988. g. tēlniece I. Berga, arhitekts G. Pētersons. |
|
Gudenieku kadiķu audze |
Audze ir viena no lielākajām kadiķu audzēm Baltijā. Kadiķi te aug 68 ha platībā. Dabas liegums, vieta kur pirmoreiz Latvijā atrada naftu. |
|
Ķoniņciema Elku birzs |
Kuršu ķoniņu kulta vieta, rakstos minēta 1503.g. |
|
Kuldīgas Pils dzirnavas |
|
|
Skatu tornis |
|
|
Maizes ceptuve "Zelta kliņģeris" |
"Maizei jādod maizes gods" - ar šādu cienījama maizniekmeistara, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Alberta Blumberga moto jau vairāk kā 10 gadus Kuldīgas rajona "Vārmē" strādā maizes ceptuve_ |
|
|
|
Kabiles muiža |
Apbūves ansamblis veidojies 17.-19. gs. Vecākās kompleksa ēkas ir vecā dzīvojamā māja t.s. "stirnūzis", celta 17. gs. (iespējams, 1693. g., spriežot pēc bijušā vējrādītāja_ |
|
Valtaiķu viduslaiku pilsdrupas |
No Ordeņa pils ir saglabājušies divi fragmenti 7-10 m augstumā no rietumu sienas mūra, kā arī ap 15 m garš un ap 3 m augsts sienas posms pils pagalma dienvidaustrumu pusē.
No Pauluči albūma_ |
|
"Ozolu biotops" atpūtas parks |
Takā izveidotas 15 apskates vietas, kuras stāsta par atšķirīgām norisēm mežā. Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar dažādiem meža apsaimniekošanas principiem. |
|
Ciemgaļu mežābele |
Latvijā lielākā mežābele (Malus sylvestris). Mazākais no žuburiem nolūzis.
Apkārtmērs: 3,48 m
Augstums: 11,0 m
Vainaga projekcija: 130 m2
Zaru garums: līdz 14,0 m _ |
|
Kuldīgas pils sarga namiņš |
|
|
Snēpeles baznīca |
|
|
Ķoniņciema Dižgaiļu klēts |
|
|