Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
Jūnijs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
| 2 |
|
3 |
| 4 |
| 5 |
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
|
|
Viesi - 336 |
Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Raksti > Ziņas |
Neveiksmīgie zeltrači Latvijas pilskalnos |
12.09.2005 Skatīts 3584 reizes |
Babrauščinas pilskalns Latvijas vēsturē ir pirmais, kur nelegālie senlietu meklētāji talkā ņēmuši buldozeru, un pirmais, kura postītāji ir saņēmuši reālu sodu. |
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris konstatējis, ka par šādu vandālismu pie atbildības vainīgie nav saukti ne atjaunotās Latvijas Republikas laikā, ne padomju gados. Tāpat nav ziņu, ka kāds pilskalna postītājs būtu sodīts pirmskara laikos. Līdz šim pilskalnos kāds palaikam bija mēģinājis rakņāties ar lāpstu, taču nekad iepriekš neviens nebija izmantojis smago tehniku. Pagājušās nedēļas sākumā Krāslavas rajona tiesa Genādijam Ložkinam, Genādijam Bogrecam, Jurijam Jurčenko un Aigaram Ļoļānam, piemērojot Krimināllikuma 55. pantu, katram piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pusgadu ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Tāpat šiem četriem vīriem vajadzēs samaksāt 34 000 latu par valstij nodarītajiem zaudējumiem. Šie un vēl viena persona N. P. (šobrīd atrodas meklēšanā) pirms diviem gadiem, saklausījušies vietējo tantiņu stāstus un teikas par it kā lielajām bagātībām, kas atrodas pilskalnā, sāka to meklēšanu. Sākotnēji vīri pie darba bija ķērušies ar lāpstām, bet vēlāk talkā tika ņemts arī buldozers "T130". Norakta vairāk nekā puse nelielā pilskalna. Taču rakņātāji nav atraduši neko vērtīgu, kā vienīgi dažas māla lauskas. Traģikomiska izklausās ziņa, ka vīri vecumā no 20 līdz 40 gadiem spējuši noticēt, ka pilskalnā, kā norādīts tiesas materiālos, varētu būt "dārglietas, ieroči un citas bagātības", tāpēc nomājuši pat buldozeru. Pēc neoficiālas informācijas, lai samaksātu par tehniku, meklējamā persona N. P. veikusi arī citus likuma pārkāpumus. "Tas tikai liecina, cik dzīvas joprojām ir dažādas leģendas," pozitīvo šajā absurdā mēģina saskatīt J. Asaris un jokojot piebilst, ka tad jau liekas, ka Napoleona karavīri to vien darījuši kā dažādās vietās Latvijā norakuši bagātību lādes vai arī ka šeit aprakti lielākā daļa Zviedrijas armijas ģenerāļu. Pēc tam, kad tika atklāta pilskalna norakšana, policija vainīgos meklējusi vien pusstundu, jo visā pagastā bijuši tikai divi buldozeri. Zelta Latvijas pilskalnos nav Aptaujātie speciālisti bija vienisprātis, ka rakņāšanās pilskalnos būtu piedodama bērniem, nevis pieaugušiem cilvēkiem. Arheologs Juris Urtāns un J. Asaris pauda, ka Latvijā nav tādu pilskalnu, kurā būtu iespējams atrast lietas, ko pēc tam varētu pārdot par lielu naudu. "Runājot par faraonu kapenēm, tad, jā – pasaulē darbojas slepenas un puslepenas organizācijas, kas meklē senās apbedījuma vietas, un viņi šad tad kaut kādas bagātības arī atrod, taču tas nav attiecināms uz Latvijas pilskalniem," šokēts par notikumiem, pauda J. Urtāns. Latvijas arheologu pētījumi liecinot, ka, piemēram, zeltlietas vispār ir ļoti reti atrodamas un tās jau attiecināmas uz viduslaikiem, nevis tik senām apbedījuma vietām kā Babrauščinas pilskalns. Tas, spriežot pēc agrāk atrastajām māla trauku lauskām un metāla šķēpa uzgaļa, dzīvošanai izmantots no 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz 2. gadu tūkstoša pirmajiem gadsimtiem. Atrastās lauskas un pat šķēpa uzgaļus pārdot būtu visai grūti – J. Asaris atzina: diezin vai būs daudz tādu kolekcionāru, kurus interesētu šādas lietas un kas būtu gatavi par tām arī kaut ko maksāt. "Iespējamām atrastajām lietām vairāk ir informatīva bagātība – speciālisti pēc lauskām var spriest par seno Latvijas iedzīvotāju dzīvi un paražām. Parastam cilvēkam tās neko nenozīmē," uzsvēra J. Asaris. Latvijā kopumā ir ap 470 valsts aizsardzībā iekļautu pilskalnu. Apmēram 50 pilskalnos ir veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc tur atrastajām lietām arī ticis aprēķināts valstij nodarītais zaudējums – uz vienu kvadrātmetru atrasto lietu daudzums reizināts ar noraktā puskalna platību. Teorētiski šajā vietā atradumu varētu būt arī mazāk nekā citviet, bet to vairs neviens nekad nevarēs pateikt, jo pēc vandāļu uzbrukuma arheologiem šajā vietā vairs nav ko darīt. J. Asaris gan nebija pārāk optimistisks par iespējām atgūt tiesas noteikto summu – tikai vienam notiesātajam esot reāls darbs. "Līdzekļi būs vajadzīgi arī, lai kaut cik sakoptu izārdīto kalnu. Taču tas vairs nebūs īsts pilskalns," skuma VKPAI pārstāvis. Latvijas pilskalniem pagaidām veicas Speciālisti pieļauj iespēju, ka šāda nejēdzīga nodarbošanās – ar buldozeru mēģināt atrast senlaiku bagātības – Latgalē ieviesusies no kaimiņvalstīm. J. Urtāns informēja, ka otrpus robežai, gan Krievijā, gan Baltkrievijā, pēdējos gados ir nolīdzināts ne viens vien pilskalns. Iespējams, ka tur tagad darbojas arī tiesas materiālos minētā persona N. P., kas it kā organizējusi bagātību meklēšanu Babrauščinas pilskalnā. Arī J. Asaris, tiekoties ar kaimiņvalstu kolēģiem, konstatējis, ka Latvijā barbariska seno kapuvietu apgānīšana nav tik plaši izplatīta. Polijas kolēģi esot noskaidrojuši, ka valstī pēdējos gados pārdotas vairāk nekā 400 metāla meklēšanas ierīču un puse no tām nonākusi tādu "arheologu" rokās, kuri cenšas atrast dārglietas.
| |
| |
Esmu šokā!!! |
Vietas 12.09.2005, 19:00 #1 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|