| Dievmātes Patvēruma Pareizticīgo draudze Veclaicenē izveidojās 19.gs. vidū. Par to liecina 1845.-1868.gadā izdotas dievkalpojumu grāmatas uz vienas, no kurām ir saglabājies 1868.gada ieraksts. 19.gs. beigās tika uzcelta jauna akmens baznīca. Pie ieejas baznīcā uz misiņa plāksnes rakstīts – "Imperatora Aleksandra III valdīšanas laikā, 1893.gada 29.augustā ir likts pamatakmens šai baznīcai un to 1895.gada 22.jūlijā iesvētīja Rīgas un Mītavas arhibīskaps Arsēnijs. Zeme zem baznīcas ir pirkta par virspriestera tēva Kronštates Jāņa Iļiča Sergejeva līdzekļiem". Ir zināms, ka Pēterburgas tirgotājs M.F.Fedotovs 1894.gadā uzdāvināja baznīcai vienu no sešiem zvaniem, pašu lielāko. Bet ziedotājs M.A.Ermolajevs savāca naudu otram. Diemžēl pārējie zvani tornī nav saglabājušies. Dievnamu, kas atrodas 15 metru attālumā no Pleskavas šosejas, neskāra ne 1., ne 2.pasaules karš. No hronikām zināms, ka 1918.gadā Veclaicenes teritoriju ieņēma vācu karaspēks, 1919.gadā – Sarkanā armija, kuru izspieda igauņu strēlnieki. Bet 1941.gadā dievnama apkārtnē fašisti bombardēja padomju karaspēku, 1944.gadā atkal pāri gāja frontes līnija. Bet neviens lādiņš, ne viena bumba netrāpīja baznīcai. Dievnams, kas pārdzīvojis nevienu vien kara situāciju, miera laikā tika vairākkārt apzagts. Pēdējoreiz 20.gs. 80.gados. Tad tika uzlauzti kioti un aiznestas visas vērtīgās ikonas, visi dievkalpojumu piederumi un grāmatas no altāra. |
gints (gints)
28.09.2006, 15:40
#1
|
|
|
|
 |
|
 |
Komentārus drīkst pievienot tikai reģistrēti lietotāji. Ja esi reģistrējies, pieslēdzies, izmantojot formu lapas kreisajā malā. Ja neesi - reģistrējies šeit. |
