Šīs katoļu baznīcas vietā 1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, atjaunoja 1749.g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniemķieģeļiem celto baznīcu sāka būvēt 1893. g. pēc Rīgas inženiera Viganovska meta gotikas stilā, to iesvētīja 1914.g. Baznīcas celšanas laikā nomainījās vairāki dekāni, nebija arī pietekoši līdzekļu, tāpēc galīgajā variantā ir vērojamas daudzas atkāpes no projekta. Lielākais dievnams Rēzeknē. Kopš 1995. gada ir Rēzeknes - Aglonas diacēzes centrs ar bīskapa sēdekli.
Baznīcas formas atspoguļo sava laika arhitektūras iezīmes: fasādes daļa veidota pseidoromānikas, bet altārdaļa - pseidogotikas stilā. Vācijas meistara kokā darinātus altārus grezno Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas Sv. Terēzes u.c. skulptūras. Prezbiterija vitrāžās skatāmi Livonijas bīskapu Sv. Meinharda un Sv. Alberta tēli. Baznīca ir visaugstākā celtne Rēzeknē.
10
