Muižas dārzs (starp pili un ezermalas ceļu) salīdzinājumā ar ēkām veidots ļoti veclaicīgā stilā, taču tas neliecina par tā pastāvēšanu no 18. gs. vidus, bet tikai par domāšanas inerci.
Annas muižas dārza autoru nav izdevies noskaidrot. Katrā ziņā muižas dārzā ir gan tāli un liriski skati pār Nelabo (Annas) ezeru, kas vairāk piederētos renesanses un ainavu dārzam, gan regulāri stādīti un cirpti liepu gaiteņi, kas lieliski atbilst baroka tradīcijai.
Tā kā dārza vidusdaļa, šķiet, nekad nav bijusi sadalīta ar lielākiem koku stādījumiem, bet noteikti bijusi terasēta, nav izslēgta varbūtība, ka dārzā bijušas arī dārza celtnes. Atbalstsieniņas te ir bijušas noteikti, varbūt arī kāda atpūtas mājiņa, t.i. paviljons vai lapene. Tieši pie pils varēja atrasties lielāks puķu stādījums vai grantēts laukumiņš, kur vasarā novietot no pils iznestās podu puķes.
Gluži citāds bija Meža parks. To aptvēra blīvāks stādījums ar eglēm, lazdām un, iespējams, ceriņu vai citiem tamlīdzīgiem krūmiem. Egles tika stādītas arī gar galvenajiem Meža parka ceļiem.
Dīķa regulārā forma liek domāt, ka šeit varēja būt dārznieka veidoti stādījumi, kāda celtne vai atpūtas vieta uz saliņas.
Muižkungu kapi Meža parkā patlaban ir pilnīgi izpostīti, ja neskaita plaši saaugušo mazo kapmirti, kas ir nepārprotami dārznieka stādīta.
Annas muižas parkā saglabājušies slavenie Garlība Merķeļa ozoli.
1
