 |
| Vējupītes apakšējais ūdenskritums |
Augstums: 0,7 - 0,8 m
Platums: Ap 6 m
Upe: Vējupīte
Pieejamība: Vidēji viegli - var atstāt automašīnu ceļmalā un noiet gar upes kreiso, neapbūvēto krastu ap 250 metrus līdz ūdenskritumam_ |
 |
| Aunapieres ala |
Alas tips: Sufozija
Atrašanās vieta: Gaujas Senlejā, Lejpus Krimuldas |
 |
| Ķeizarskats |
| Ķeizarskats – atrodas 300m uz R no Ķeizarkrēsla otrpus Laurenču gravai. Nosaukums šīm vietām radies sakarā ar to, ka te 1862.gadā pabijis Krievijas cars Aleksandrs II. Viņš_ |
 |
| Siguldas Jaunā pils |
| Patreiz apskatāmās muižas centra ēkas celtas 1878. g. - 1881. g. muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ģimenei, būvmeistars J. Meņģelis. Tornis paaugstināts 1937. g., arhitekts_ |
 |
| Allažu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca ir arhitektūras piemineklis, tā celta 1926. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa projekta - jumta veidojums atgādina senlatviešu riju, arī interjera elementi veidoti latviskā stilā. Baznīcas_ |
 |
| Tilts pāri Gaujai Siguldā |
| Dzelzsbetona arkāžu konstrukcijas tilts celts 1937. gadā., arhitekts prof. K. Gailis , atjaunots 1950. g. Garums 153 m, augstums virs upes līmeņa 16,5 m. |
 |
| Černausku dižozols |
Černausku ozols ir varenākais Allažu apkārtnes dižozols. 1977. gadā iekļauts dižkoku sarakstā. Tā dobumā mīt aizsargājamās spožās skudras (Lasius Fuliginosus Latreille.
Šobrīd_ |
|
|
 |
| Paradīzes kalns - Gleznotāju kalns |
| Viena no skaistākajām skatu vietām Siguldā, kas pieminēta jau 19. gadsimtā vācu valodā izdotajos ceļvežos. No šejienes paveras visskaistākais skats uz Gaujas senleju - līdz 12 km. Pie_ |
 |
| Blusu ala |
| Atklāta un atrakta 1991. gadā. Garākā zināmā ala Siguldā. Zem alas ieejas izplūst avots. Netālu no ieejas ir tās lielākā zāle, kuras griesti ir līdz 4 m augsti, no zāles ala sazarojas šaurās_ |
 |
| "Bundulītis" |
|
 |
| Krimuldas pilsdrupas |
| Krimuldas pilsdrupas apskatāmas pie Vikmestes upītes gravas. Pirms 1312.g. celtā pils līdz 1566.g. piederējā Rīgas domkapitulam. Plašo pagalmu ietvēris 1,5 m biezs aizsargmūris. Pili izpostīja_ |
 |
| Krimuldas pils |
| Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.g. vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. 20.gs.sāk. tai tika pagarināti sānu korpusi. Pilī saglabājušās_ |
 |
| Kalķugravas dzirnavas |
|
 |
| Allažmuižas parks |
| No bijušās Allažmuižas saglabājusies tikai dzirnavu ēka (1801), dzirnavu dīķis un muižas parks. Muižas dzīvojamā ēka nodedzināta 1905. gadā, pārējās nopostītas 1. pasaules kara laikā,_ |
|
|
 |
| Siguldas pilsdrupas |
| 1207.gadā notika pirmā zemes dalīšana starp Rīgas bīskapu un vācu Zobenbrāļu ordeni. Rezultātā Ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas (Segewold) pils celtniecību._ |
 |
| Siguldas bobsleja un kamaniņu trase |
| Šo sporta veidu pirmsākumi Siguldā radušies 19. gs. beigās, kad kņazs Kropotkins savā muižā izbūvēja pirmo ledus ceļu 900 m garumā ar vienu virāžu. Mūsdienu trase uzbūvēta_ |
 |
| Sateseles pilskalns |
| Sateseles pilskalns, saukts arī par Līvu kalnu, ir pazīstams jau kopš pagājuša gadsimta vidus. Pilskalns atrodas 30 m augstā kraujā, Gaujas kreisajā krastā, 1,5 km uz ZA no Siguldas_ |
 |
| Černausku (Ezernieku) akmens |
| Mežā pie neliela ceļa līkuma, pa taciņu ejot simts metrus, atrodas lielākais Rīgas rajona laukakmens Černausku jeb Ezernieku dižakmens. Tas ir 1,7 metru augsts, tā apkārtmērs ir 16,7 metri._ |
 |
| Raganu katls |
| Atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi. Gaišajā smilšakmenī vijas sarkanas mālu iegulu josliņas, aleirolītu josliņas. Ūdenskritums. Katla R malā, lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras_ |
 |
| Nurmižu muižas apbūve |
| Nurmižu saimnieki bija tēvs un dēls, Oto Magnuss un Georgs Veinholds grāfs fon Duntens. Šai sākotnēji pilsoniskas izcelsmes Rīgas patriciešu dzimtai Nurmižu muiža piederēja kopš 1755. gada._ |
 |
| Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti |
| Teiksmainajā Kaļķugravā, kur atsedzas Baltijas Ledus ezera senkrasts, iztek 7 - 14 avoti atkarībā no ūdens daudzuma. Saplūstot vienā kaskādē, tie izveido nelielo Dzirnavezeriņu, kuram ūdens_ |
|
