 |
| Suntažu Pareizticīgo baznīcas drupas |
| Lieliskais, 1909.gadā uzceltais pareizticīgo draudzes nams no sarkaniem ķieģeļiem ar sīpolveidīgajiem kupoliem bija pagasta rota vairāku desmitu gadu garumā. Tāds tas varētu būt arī šodien…_ |
 |
| Lazdiņu dižakmens "Kariete" |
| Senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts, tā apkārtmērs ir 13,3 m |
 |
| Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā Tomes baznīca celta jau pirms 1644. gada pie Tomes muižas. Koka ēkas vietā 1907.-1908. gadā uzcēla mūra baznīcu par barona Šilinga naudu. Gadsimtu gaitā degusi, sagrauta, saspridzināta._ |
 |
| Ķeipenes valnis |
| Ķeipenes pagasta daļa atrodas Vidzemes centrālās augstienes nogāzē, kura pāriet nolaidenumā. Līdz 50 m pār apkārtni paceļas masīvais Ķeipenes valnis - 7 km garš, līdz 1 km plats, smilšains_ |
 |
| Poļu kalns (118,7m ) |
|
 |
| Karogu jeb Karogupītes ala |
| Salacas kreisās pietekas Karogupītes (Dzelzāmuru upītes) labajā krastā pie Karogiem, apm. 300 - 400 m lejpus Staiceles - Alojas ceļa ir trīs alas: Karogu sausā ala ir augšējā no šīm alām_ |
 |
| Černausku (Ezernieku) akmens |
| Mežā pie neliela ceļa līkuma, pa taciņu ejot simts metrus, atrodas lielākais Rīgas rajona laukakmens Černausku jeb Ezernieku dižakmens. Tas ir 1,7 metru augsts, tā apkārtmērs ir 16,7 metri._ |
|
|
 |
| Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1795. gadā, ne uz brīdi nav pārtraukusi savu darbību. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. G. Karinga 1864. g. darinātā altārglezna "Golgāta" (retaurēta 1987. g.). 1999. gadā_ |
 |
| Velna grāvis uz Nāružiņas upītes |
| Ap 30 m garš laukakmeņu krāvums dziļā, kokiem apaugušā Nāružiņas upītes augšteces gravā. Nāruža ir 12 km gara Ogres upes pieteka.
Teika stāsta, ka sensenos laikos kādu nakti Velns nesis_ |
 |
| "Gaiļu" dabas taka |
| 2, 7 km gara meža izziņas taka, iepazīstina ar dzīvi mežā, ar Latvijas mežos sastopamajiem augiem. Iespējams redzēt kontrastu: kopts - nekopts mežs. Taka piemērota ģimenēm ar bērniem un jaunākā_ |
 |
| Vatrānes muiža |
| Vatrānes muižas bijušie īpašnieki - Vatrānes dzimta pirmo reizi pieminēta zviedru - poļu kara laikā (1600-1629). Zviedri, ieņemot Vidzemi un nostiprinot tajā savu varu, daudzas muižas,_ |
 |
| Kubeseles (Runtiņala) ala |
| Atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Krimuldas baznīcas un mācītāja mājas, Runtiņupītes labajā krastā. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc ala dažreiz_ |
 |
| Sēravotu Veselības avots |
|
 |
| Lindes meža dižakmens |
|
|
|
 |
| Komunikāciju centrs Ķeipene un S. Eizenšteinam veltīta ekspozīcija - Kino muzejs |
| Pateicoties ilgstošai sadarbībai ar starptautiskā kinoforuma Arsenāls patronu Augustu Sukutu,tika atklāts Kino muzejs ar Sergejam Eizenšteinam un viņa leģendārajai kinolentei "Potjomkins"_ |
 |
| Ķeguma Krustakalns |
| Atrodas pie Ķeguma kapiem Meža ielā. Pirmais krusts uzstādīts 1997.gada 20. jūnijā, tas tapis pēc Intas Brokānes ierosinājuma. Katru gadu jūnijā notiek krustagājiens. Dziednieki šo vietu_ |
 |
| Ķeipenes muiža |
| Iespējams, ka savu nosaukumu Ķeipene ieguvusi no prūšu kanoniņa Kaipena vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gs. vidū no Rīgas domkapitula, kas savukārt šo īpašumu bija nopircis no Livonijas_ |
 |
| Milzukalns ( 113,8m ) |
|
 |
| Ledus ala (ala bez nosaukuma) |
| Guntis Eniņš to dēvē par "Ledus alu", jo tajā ilgi pēc ziemas beigām saglabājas ledus. Tā atgādina nišu, pa tās griestiem notek avota straumīte |
 |
| Dižakmens |
| Apmēram 2 m augstumā un 2,5 x 1,5 platumā. |
 |
| Čiekurkalna ūdenstornis |
| Slaids, atturīgās krāsās, ar liektas konfigurācijas cepurīti – jau iztālēm atpazīstams arhitekta V.L.N. Boksalfa projektētais ūdenstornis Rīgas pilsētai, kas būvēts 1913. gadā. |
|
