Apraksts
Tagadējā mūra baznīca sākta celt nodegušās vācu draudzes koka baznīcas vietā, jo pirmsākumā latviešu tautības pilsoņu Jēkabpilī bija ļoti maz Pamatakmens tagadējai baznīcai likts 1769. gada 5. augustā, būvuzņēmēja Kaspara Lindes vadībā. Pēc lielajiem ugunsgrēkiem 1769. un 1773. gadā iedzīvotāju turība bija zema, tādēļ ar grūtībām būve tika uzcelta līdz jumtam, tad darbi apstājās. Tomēr būves pabeigšanai valsts izsniedza 4300 dālderu, un 1807. gada 15. decembrī baznīca tiek iesvētīta.
Pirmās ērģeles baznīcai būvēja Jēkabpils ērģeļu būvētājs M. Krēsliņš 1885. gadā. Pirms tam baznīcā lietoja harmonijas.
Baznīcas tapšanas laikā Jēkabpilī kalpoja mācītāji: J.V. Vāgners (1789. - 1811. g.), F.V. Boks (1766. - 1788.g.), J.F. Landbergs (1806. - 1856.g.), bet no 1890. gada līdz 1915. gadam - K.F. Krīns – pirmais Jēkabpils vācu un latviešu draudžu mācītājs. Mācītāja Krīna laikā ērģeles pārbūvētas uz 6 reģistriem un manuāļiem, iegādāta altāra glezna “Kristus augšāmcelšanās”, virs altāra uzlikts zeltītais uzraksts “Soli Deo Gloria”. 1883. gadā atjaunota mūra sēta un pēc toreizējā pagasta skrīvera Lerša zīmējuma izmūrēti vārti. 1887. gadā, lai izdaiļotu baznīcas dārzu, vākti ziedojumi un stādīti kociņi.
100 gadus pēc baznīcas būves pabeigšanas, 1907. gadā veikti lielāki remontdarbi. Vecā koka torņa vietā uzcelts mūra tornis, jo iepriekšējais bijis pārāk nedrošs un arī zems.
1915. - 1918. gados draudze paliek bez mācītāja, pēc tam īsākus laika posmus tur kalpo mācītāji M. Kārtiņš, V. Gaučs, A. Dombrovskis, J. Kundziņš un teoloģijas fakultātes studenti. Pēc pirmā pasaules kara baznīca bija stipri cietusi. Baznīcas tornī bijuši 2 zvani, 1915. gada rudenī tie kopā ar 5 draudzes kapsētu zvaniem evakuēti uz Krieviju un tur arī palikuši. Ērģeļu stabules izvazātas, altāra glezna aizvesta uz Vācij, Dievgalda sudraba trauki pazuduši. Tomēr 1924. gadā ērģeles tiek atjaunotas (būvējis A. Sūnāklis ). Tās iesvēta bīskaps R. Irbe 1924. gada 28. septembrī.
Jauno zvanu pasūta Vācijā 1927. gadā, septembrī zvanu iesvēta iecirkņa prāvests A. Millers. No 1927. gada janvāra Jēkabpils ev. lut. baznīcā sāk kalpot mācītājs Jānis Mēders.
Kopš 1927 gada 10. novembra baznīcu apgaismo elektriskā gaisma. 1933. gadā baznīcā veikts kapitālremonts.
2. Pasaules karš un padomju varas gadi baznīcas izskatā būtiskas izmaiņas neievieš. Pēckara gados baznīcas tornim tiek nolauzts krusts, tomēr ar draudzes un mācītāja pūlēm tas drīz tiek atjaunots.
1964. gadā pēc J. Mēdera sāk kalpot mācītājs Arturs Kaminskis. Viņa laikā baznīca saglabā savu iepriekšējo izskatu. Pārvērtības baznīcā kā celtnē sākas ar M. Plātes kalpošanas laika sākumu 1991. gadā. 1992. gadā izveidota centrālapkure, 1995. gadā sākas mūra žoga atjaunošana. 1996. gada 21. septembrī tēlnieka Jāņa Bārdas krucifikss atrod vietu baznīcas nišā pie ieejas. Interjers bagātināts ar ercenģeļa Miķeļa skulptūru, kuru darinājuši mākslinieki Ilona un Andris Silapēteri. To iesvēta arhibīskaps J. Vanags, un ar to 1995. gada 25. septembrī baznīca iegūst Svētā Miķeļa vārdu.
Latvijas Arhitektūras pieminekļu sarakstā baznīca iekļauta kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.