Stāvkrasts, kur atsedzas arī zilais māls. 
Atsedzas Kurzemes apledojuma morēna, Latvijas apledojuma beigu fāzes māls un dažādu stadiju Baltijas baseina nogulumi.
Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. Atsegums ir pakļauts jūras erozijas darbībai, kas lielā mērā ir saistīti arī ar tuvējās Ventspils ostas ietekmi. Pēc jūras piekrastes monitoringa datiem ir aprēķināts, ka katru gadu abrāzijas krasts atkāpjas vidēji par 1 m. Tādejādi šī atseguma pastāvēšanas laiks ir ierobežots. Pēdējā gadu desmitā ir samazinājies arī tā augstums. 70-ajos gados augstākajās vietās stāvkrasts sasniedza pat 12 m.
Atseguma pašu apakšējo daļu veido pelēka mālaina morēna (gIIKr), kuras litoloģiskais sastāvs ir raksturīgs Kurzemes (Zāles) apledojuma morēnai. Atseguma ziemeļdaļā to pārklāj brūni Latvijas (Vislas) apledojuma beigu posmā veidojušies slokšņu māli (lgIIILtv), bet atseguma pārējā daļā morēnai uzguļ preboreāla/boreāla klimatiskajos un Joldijas jūras/Ancilus ezera apstākļos veidojušies zilganpelēki aleirīti, aleirītiski māli un gaišas smiltis. Slāņa biezums ir nevienāds, un svārstās no 0,5 m līdz pat 3 m. Nogulumi ir samērā nabadzīgi ar augu makroatliekām. Tajā atrastās koku atliekas datētas ar 14C metodi - 9440±90 (Tln 706). Sporu-putekšņu analīžu dati liecina par preboreālajiem bērzu-priežu mežiem plašā apkārtnē nogulumu slāņa uzkrāšanās sākumā un plašu boreālo priežu mežu izplatību reģionā vēlāk. Diatomejas slāņa lejas daļa pārsvarā kaut arī pārstāvētas ar saldūdens formām, tomēr ir sastopamas arī sāļ- un pasāļūdens formas, kas virzoties griezumā uz augšu samazinās.

Ancilus ezera nogulumus pārsedz Litorīnas jūras lagūnas apstākļos veidojušos sapropeļa un kūdras slānis ar gliemežnīcu čaulām un vivianītu. Nogulumos atrastais koks datēts ar oglekļa 14C metodi - 6075±45 (Tln 704).
Slāņa apakšējo daļu veido apmēram 0,5 līdz 1,9 m biezs sapropeļa slānis. Augstāk tas pāriet 0,2 m biezā aleirītu slānī ar sapropeļa lēcām, ko savukārt nomaina 0,2 – 0,5 m biezs kūdras slānis atseguma vidusdaļā vai aleirītiskas smilts slānis ar augu atliekām atseguma dienviddaļā. To savukārt pārsedz smilšainu aleirītu starpslānis ar augu detrītu un molusku čaulām. Griezuma augšējo daļu veido 0,5 – 0,8 m biezs smilšu slānis ar aleirīta lēciņām, augu atliekām un molusku čaulām. Sporu-putekšņu dati liecina par Atlantiskajam un Subboreālajam laikam raksturīgu veģetāciju apkārtnē. Tās sastāvā ir samērā liels platlapju un citu termofīlu augu īpatsvars.
Sapropeļa slānī dominē saldūdens diatomejas. Sastop arī nelielu daudzumu sāļ- un pasāļūdens diatomejas. Aleirītos virs sapropeļa saldūdens diatomejas sasniedz savu maksimumu un tad sāk strauji samazināties, paša augšējā smilšu slānī izzūdot pavisam. Pirmajā smilšu slānī pieaug sāļūdens diatomejas, bet pēc tam izzūd reizē ar saldūdens formām. Aprakstītie nogulumi veidojušies Litorīnas jūras lagūnas apstākļos, kas trangresijas laikā ir pārplūdusi.

Bildes (1)

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Rādīt karti

Laika ziņas Ventspils