logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Aprīlis
24 25 26 27 28 29 30
Maijs
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 188
Viesi - 188
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Latgales Reģions

Mājas lapa: www.latgale.lv

Apraksts

Tagadējā Latgale jau kopš seniem laikiem ir latgaļu apdzīvota zeme. Daugava – sens, ērts tirdzniecības ceļš, tāpēc latgaļiem bija sakari ar romiešiem, bizantiešiem, arābiem.

Latgale ir gandrīz viena ceturtā daļa no Latvijas.Vēsturiski Latgale apzīmē visu Latviju uz austrumiem no Daugavas, no lībiešu cilts robežas līdz slāvu robežām. Senā Latgale (tagadējā Vidzeme un Latgale), esot poļu pakļautībā 16.gadsimtā saucās par "Pārdaugavas hercogisti". Latgales 150 pilskalni vēl tagad liecina par nocietinātām novadu pilīm, kurās valdīja pašu zemes vecākie, kungi un lielkungi, kur atsevišķi novadi dzīvoja turībā un labklājībā.

10. – 12. gs. tagadējā Latgales teritorija ietilpa Jersikas un Atzeles valstīs. 12. gs. beigās – 13. gs sākumā šīs valstis nonāca vācu krustnešu rokās un tika iekļautas Livonijā.

16. gs. arī Latgali skāra reformācija, katoļticību izspieda luterānisms, tomēr jau 1561. gadā Latgale kļuva par Polijas sastāvdaļu, tāpēc šeit valdošās bija katoliskās tradīcijas. Pārpoļojās arī pazīstamākās vācu izcelsmes dzimtas (Plāteri, Borhi, Zībergi u.c.).

Pēc poļu–zviedru kara (1600 – 1629) Latgale palika Polijas īpašumā un to sāka dēvēt par Inflantiju jeb Polijas Vidzemi. Pastiprinājās atšķirība Latgales vēstures gaitā. Svarīgākās tās izpausmes - katoļticība, latgaliešu rakstība uz poļu ortogrāfijas bāzes, raibs etniskais sastāvs, svešzemju smagais ekonomiskais jūgs.

1772. gadā Latgale tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā. Sākumā Krievija neiejaucās "no Polijas pievienoto guberņu" iekšējās lietās. Pēc poļu sacelšanās 1831. gadā sākās vēršanās pret visu polisko (līdz ar to katolisko un latgalisko). Poļu ierēdņus nomainīja krievi, skolās bija aizliegts sarunāties latgaliski, visur sāka dominēt krievu valoda. 40 gadus (1864 – 1904) bija aizliegta latīņu druka. Grāmatas iespiest, pārrakstīt, izplatīt varēja tikai nelegāli, tomēr mēģinājums ieviest slāvu rakstību cieta neveiksmi. Pēc drukas aizlieguma atcelšanas 1904. gadā sākās Latgales atmoda, kuru raksturoja tautas aktivitātes kultūras, saimniecības, politikas jomā. 1917. gadā Latgales sabiedriskie darbinieki Rēzeknes kongresā pieņēma lēmumu par atkalapvienošanos ar pārējo Latviju. Šī iecere tika realizēta tikai pēc 1920. gada, kad Latvijā noslēdzās brīvības cīņas.

Latgalē ir sava valoda.

Ne velti Latgale tiek saukta par Zilo ezeru zemi, tajā atrodams gan Latvijas lielâkais ezers Lubāns (82,1 km2) un dziļākais ezers Baltijā -Dridzis (maks. dziļums 63 m), otrs lielākais - Rāznas ezers atrodas netālu no Rēzeknes, unikāls dabas liegums ir Ežezers ar 36 salām un ar savu krāsu un teikām noslēpumainais - Velnezers.

Austrumlatvijas zemienē atrodas lielākie purvi. Latvijas lielākais purvs – Teiču purvs – aizņem Madonas un Jēkabpils rajonu teritorijas daļu. Meži aizņem 30% novada teritorijas. Latgalē ir plašas kūdras atradnes. Klimats Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas novadiem ir kontinentālāks.

 Latgales kultūrainavai raksturīgi ir krucifiksi ceļu krustojumos, baltie dievnamu torņi pāri siliem, pilskalni, muižas un pilis.

Podnieku darināta keramika - krūkas, podi un svečturi, siltās krāsās bagātīgi vizuļojošas glazūras - tā ir tradicionāla Latgales vizītkarte.

Latgalē atrodas vairāki aizsargājamie dabas objekti: Teiču rezervāts, Drīdža, Istras, Pildas, Adamovas ezeri un to apkārtne, daudzi parki, kā arī lielākais Latvijas laukakmens Daugavpils rajona Nīcgalē.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Jersikas pareizticīgo baznīca
Baznīca veidota 1866. gadā no saliekamajām konstrukcijām, kas gatavotas Odesā. Baznīca uz tagadējo atrašanās vietu pārvesta un uzstādīta 1904. g. Pirms tam tā 1886.g. bijusi uzstādīta_
Vertulovas Sv. Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca
Dokumentālās liecības par baznīcas dibināšanu nav. Ir zināms, ka 1783. gadā šajā vietā stāvēja uniātu (austrumu katoļu) baznīca. 1836. gadā no māla un paegļu zariem tika uzcelta_
Nautrēnu (Rogovkas) Sv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
Nautrēnu draudzes baznīca, būvēta no ķieģeļiem Romāņu stilā, celta vecās baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam. Valsts nozīmes mākslas piemineklis. 1939. gadā pirktas ērģeles.
Nautrēnu_
Grendzes (Grendzas) Romas katoļu baznīca
Mūra, celta no 1907.g. līdz 1910.g., pirmā pasaules kara laikā sapostīta un pēc tam līdz 1933.g. atjaunota.
Preiļu vēstures un Lietišķās mākslas muzejs (Vēstures nodaļa)
Muzeja fondos glabājas Preiļu novada keramika, etnogrāfiskie priekšmeti, dokumenti, grāmatas.Ekspozīcija "Preiļi gadsimtu spoguļos".Īpašas ekspozīcijas - etnogrāfijas priekšmetu_
Daugavpils Universitātes mākslas galerija
LAIKA ZIŅAS LATGALES REĢIONS
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100