logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Februāris
20 21 22 23 24 25 26
27 28
Marts
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 95
Viesi - 95
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Rēzekne

Latgales reģ.
Iedzīvotāju skaits: 41464
Platība: 1748,0 ha
Mājas lapa: www.rezekne.lv

Apraksts
Ģerboni Katrīna II likusi aizņemties no Polockas (tagad tā ir Baltkrievijas teritorijā). Tāpat tas noticis ar Ludzu – abām pilsētām ģerboņi bija līdzīgi – ģerboņu lejasdaļā attēlots jātnieks zirgā ar zobenu rokā, virs tā – puse no cariskās Krievijas ģerboņa – divgalvainā ērgļa. Šo triju pilsētu ģerboņu atšķirība bijusi tikai fons, uz kura uzzīmēts jātnieks. Polockai tas bija sudraba krāsā, Ludzai – melns, bet Rēzeknei – ar kažokādas zīmēm. Latvijas valdība šo ģerboni nomainīja, dodot Rēzeknes ģerbonim grifu (Latgales ģerboņa elements, tikai Rēzeknei tas ir bez zobena), kuram uz krūtīm sarkanbaltsarkans vairodziņš.

Rēzekne bieži tiek dēvēta par Latgales sirdi. Tā ir septītā lielākā Latvijas pilsēta, izvietojusies gleznainā senlejā līkumotās Rēzeknes upes krastos.

Jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras šo vietu apdzīvojušas somu–ugru ciltis. Mūsu ēras sākumā tos izspieda spēcīga zemkopju tauta – letgaļi (latgaļi), kuru kultūra bija jau uz augstākas pakāpes. 9.–12.gs. te slējusies nocietināta latgaļu pils. 1263.g. Rēzeknes novads nonāca Livonijas ordeņa pārziņā. 1285.g. latgaļu pils vietā vācieši uzbūvēja mūra pili. Pils kalpoja ordeņa karaspēkam kā galvenais atbalsta punkts 14.gs. cīņās ar krieviem un lietuviešiem. Pēc kara ar Lietuvu (1338.g.), kad Latgale uz neilgu laiku kļuva par neitrālu novadu, Rēzeknē kā novada administratīvajā centrā attīstījās amatniecība un tirdzniecība. Drīz vien Rēzeknes pils tika ierauta jaunās cīņās ar Lietuvu un Krieviju (1437.g. un 1480.g.). Livonijas kara laikā 1577.g. Ivana Bargā karaspēks, laužot solījumu, padevušos pils aizstāvjus sagūstīja, izpostīja apdzīvoto vietu un sagrāva pils baznīcu.

Pēc Livonijas sabrukuma, Rēzekne, būdama jau Polijas sastāvā, nīkuļoja. 1590.g. bijušas tikai 14 mājas. 18.gs. sākumā par agrāko varenību liecināja tikai pils drupas. Saimnieciskā rosība Rēzeknē atjaunojās 18.gs. otrajā pusē – 1765.g. te bija 15 apaļkoka mājas, tirgus laukums, darbojās dzirnavas un krogs. Gadu pēc Latgales iekļaušanas Krievijas sastāvā Rēzekne kļuva par apriņķa pilsētu. Pilsētas likumus un tiesības 1773.g. tai devusi Krievijas imperatore Katrīna II. Piecus gadus vēlāk viņa pati parakstīja pilsētas apbūves plānu.

Pēc pilsētas apbūves plāna apstiprināšanas 1778.g., sākās rosīga celtniecība. Pēc Pēterburgas–Varšavas šosejas (1836) un dzelzceļa (1861) uzbūves mainījās nomaļās provinces pilsētiņas dzīves ritms. Daudzi rēzeknieši devās peļņā uz Pēterburgu un citām lielām pilsētām, savukārt ērtās satiksmes un gleznainās apkārtnes dēļ Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku iecienītu vietu. Pilsētā strauji auga iedzīvotāju skaits, vairākums no kuriem, tāpat kā citās Latgales pilsētās, bija ebreju tirgotāji ar savām ģimenēm. Par to liecina arī sakrālo celtņu attiecība 20.gs. sākumā: 11 sinagogas, 2 pareizticīgo un pa vienai katoļu un luterāņu baznīcai, kā arī vecticībnieku lūgšanu nams.

1904.g. pēc Maskavas–Ventspils dzelzceļa uzbūves Rēzekne kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Lielākie tā laika uzņēmumi pilsētā bija dzelzceļa remontdarbnīcas un alusdarītava.

1.pasaules kara laikā 1917.g. pavasarī Rēzeknē notika Latgales latviešu kongress, kas lēma par Latgales pievienošanos Latvijai.

Latvijas brīvvalsts laikā Rēzekne kļuva par Latgales kultūras centru. Pilsētā darbojās latviešu, krievu, poļu un ebreju ģimnāzijas, komercskola un arodskola. skolotāju institūts, kā arī tautas universitāte. Aktīvi darbojās Rēzeknes latviešu biedrība “Tautas pils”, Latgales teātris, tika nodibināts Latgales muzejs. Rēzeknieši izvērsa plašu būvniecību. 1920–1935 kopumā tika uzceltas 767 dažādas celtnes. Pilsētas saimnieciskajā dzīvē joprojām bija tirdzniecībai. 1929.g. te darbojās ap 800 tirdzniecības uzņēmumu un notika 10 gadatirgi.

Otrais pasaules karš Rēzeknei atnesa lielu postu. 1944.g. padomju kara aviācija nesaudzīgi bombardēja šo svarīgo dzelzceļa mezglu, kā rezultātā tika sagrauti 65% pilsētas ēku.

Pēckara gados Rēzekne strauji auga, tika uzbūvētas vairākas PSRS nozīmes rūpnīcas – piena konservu kombināts, slaukšanas iekārtu rūpnīca, elektrobūvinstrumentu rūpnīca u.c., Rēzekne kļuva par piekto lielāko Latvijas rūpniecības centru. Ar viesstrādnieku pieplūdumu palielinājās krievu īpatsvars. 80.gados Rēzeknē uzbūvēja vairākus pilsētai nozīmīgus objektu, to skaitā viaduktu pār dzelzceļu un jaunu viesnīcu pilsētas centrā.

Sākoties Trešajai Atmodai, Rēzekne atkal kļuva par Latgales kultūras aktivitāšu centru.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Kovšu ezers
Kovšu ezers atrodas pilsētas dienvidrietumu daļā, tā spoguļvirsmas platība ir 22 ha, garums 0,8 km, platums 0,5 km, vidējais dziļums 2,6 m, maksimālais - 3,7 m. Vidējais ūdens līmenis +136,4_
Rēzeknes Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca
Rēzeknes Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca uzcelta pēc inženiera J. Cīruļa būvmeta, iesvētīta 1938.gada 7.augustā. Baznīcas altāri rotāja A.Egles altārglezna "Glābiet - slīkstam"),_
Ebreju sinagoga
Ebreju sinagogu pārvalda mazskaitlīgā (160 cilv.) ebreju kopiena. Tajā darbojas svētdienas skola un ebreju bibliotēka. Ēka, kas celta 1909.gadā, atrodas sliktā stāvoklī.
Rēzeknes Vissvētākā Jēzus Sirds katedrāle
Šīs katoļu baznīcas vietā 1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, atjaunoja 1749.g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniemķieģeļiem_
Rēzeknes pilsdrupas
Senos laikos Rēzeknes pilī bij ķēniņš; viņam bija trīs meitas. Ķēniņam bez Rēzeknes pils piederēja arī Rēznas un Ludzas pilis. Ķēniņš novēlējis katrai meita savu pili. Bet Rēzeknes_
"Vienoti Latvijai" (Latgales Māra)
Par Rēzeknes simbolu pamatoti uzskata Latgales atbrīvošanas pieminekli. Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešam varam, ka arī tautas centienus veidot un_
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Jupatovka
Makarovka
Vipinga
Ziemeļu rajons
Pēdējie 10 komentāri
#4 exlatgalietis — 14.10.2007, 16:15
Vipinga ir vislabaakaa!! =)
#3 Frdis — 29.08.2007, 15:21
greiza pilseta. Pavērojiet ietves - vienā ielas pusē flīzes, otrā bedres vai asfalts!Un kur norādes? Kā
atrast TICu, ēdnīcu,ambulanci vai tualeti iebraucējam?
#2 SAPFIRS (SAPFIRS)29.08.2007, 13:44
Ja ta ir ! skaista pilseta,sakopta !
tas ir multibas ka Latvija tikai Ventspils ir tirs un sakopts !
mits -(((((
karoche govarja--rudeni ir loti skaisti...ipashi parka !~
#1 pilsdrupas (Antons)24.03.2007, 09:13
Pilsēta ir ļoti laba visur var sajūst Latgales novada garu.
LAIKA ZIŅAS RĒZEKNE
Rēzekne
Rēzekne
© 2005-2017 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100