logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūlijs
28 29 30 31
Augusts
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 58
Viesi - 58
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Autoorientēšanās
BMX Latvijā
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: info@vietas.lv
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Teikas un leģendas

Nostāsti par Lustes pili

Autors: Naudīšnieks Lustē. «Balss» 1887. g. nr 46.
08.12.2007
Skatīts 6234 reizes
Vec-Pienavas jeb Lustes pili esot cēlis viens vācu princis, vārdā Fridrichs, sev par izpriecas (lustes) pili. Stāsta arī, ka reiz Kurzemes lielskungs Fridrichs Kazimirs medījis pa Vec-Pienavas novadu, kur tagad ir Fridrichluste. Viņam šis apgabals tik ļoti paticis, ka uzcēlis paša meža vidū pie Pienavas upītes sev medības pili. Pils no ārienes izskatās kā mālu kalns ar vienu pašu skursteni.
Bet vēstures ziņas stāsta, ka pili esot uzcēlis lielskungs Ķetlers. Tanīs laikos pils lielā zāle bijusi izgreznota ar Venēcijas spoguļiem, dārgām bildēm ; bet kāda mazāka zāle - lielmātes dzīvoklis - bijusi ar zīdu un samtu oderēta. Ap pili, kādu jūdzi apmērā, senāk bijis zvēru dārzs. To apliecina kāds 90 gadus vecs sirmgalvis, kas pats savām acim redzējis vēl lielus gabalus mūŗa sētas. Viņš teic, ka dārza sēta bijusi kleķa (no māliem un salmiem sajaukta), salmiem apjumta. Kad sirmgalvis sācis dārzu redzēt - zvēru viņā vairs nav bijis, sēta jau vietām bijusi sagruvusi un dārzs jau pa daļai tīrumā pārvērsts. Tikai vietām vēl stāvējuši reti milzu ozoli, sevišķi pret vakariem, Pienavas upītes krastos.

Ap pili ir sirma liepāja, kas senatnē dēstīta. Liepās redzams - pils vakara pusē - rakts dīķis un tālāk otrs tāds pats, saukts par Melno dīķi, tādēļ ka liepu ēnā dīķa ūdens izskatās melns. Šinī dīķī esot vecos laikos viena pils jaunkundze (freilene) savu bērnu noslīcinājusi. Tādēļ naktīs gar dīķi spokojoties: dzird bērnu raudam.

Mana mātes māte stāstīja, ka tad, kad viņa kalpojusi pilī pie lielkunga par pils meitu, pils priekšā bijuši nostādīti dažādi tēli: Ievas, Marijas, Kristus u. t. t. Lielkungi un visi pils ļaudis pret tiem tēliem vienmēr noņēmuši cepuri. Lielskungs nekad nav piebraucis līdz pašām pils durvim, bet arvienu gabaliņu nost licis apstāties un tad kājām gājis gar minētiem tēliem ar pliku galvu, krustus mezdams. Lielmāti vilkuši ratiņiem pie pils durvim, jo viņa bijusi kliba. Kas tie par lielkungiem bijuši, mana mātes māte nezināja pateikt. Tagad no minētiem tēliem vairs nav ne zīmes.
No zvēru dārza tagad kāds gabals gan pieder muižai pašai, bet viena daļa pieder apkārtējām mājām. Dārza sētas pamati vēl vietvietām redzami un arī viens apaļš kalniņš. No šā kalniņa gājusi taisna stiga caur mežu uz pils balkonu. Kungi no balkona skatījušies, kā stirnas un citi kustoņi kalnā rotājušies. Kalniņš tagad atronas aŗamā laukā. No zvēru dārza ir vēl palikusi kāda birztaliņa, kas tagad pieder Raušu mājām un kuŗu sauc par Raušu birzi.

Fridrichluste savā laikā pieredzējusi dažādus rentes kungus; bet sevišķi ievērojamus laikus viņa piedzīvojusi krievu kunga Rūpa laikā. Rūps uzņēmis muižu tūlīt pēc klausības laikiem. Šā kunga laikā muižā bijušas kaulu sudmalas, kur žīdi caurām svētdienām kaulus maluši. Bet sudmalas ilgi nepastāvējušas : kādā svētdienā sudmalām pilnā darbā esot, uznākusi liela vētra un apgāzusi. Arī brankūzis un alus brūzis tanīs laikos muižā bijuši; tāpat liela vēršu kūts, kuŗā lielus Ukrainas vēršus ar drabiņām un brāgu baŗojuši. No brūža uz vēršu kūti pa zemes apakšu gājušas renes, pa kuŗām brāga vadīta uz kūti. Ilgi vēl stāvējuši kūts mūŗi, kuŗus iesaukuši par Bauģeŗu muižas mūŗiem. Brūzis tagad pārtaisīts par muižas kalpu māju. Tāpat min. kungs ietaisījis lieliskas drenāžas, un drenāžu stobru taisīšanai vien uzcēlis cepli.

Rūpa laikā pie pils bijis gaŗš stabs ierakts. Staba galā, kad kungs bijis mājā, plivinājies karogs. Šis pats kungs licis gar vienu pusi muižas laukiem uzmest zemju valni un uz tā sadēstīt vītolus. Vītoli valnē vēl tagad aug. Senāk pa muižu, pa brūzi, pa pili esot plosījušies velni. Boznieks, kas muižu pa naktim apsargājis jeb bozē stāvējis, dažreiz naktīs dzirdējis pa liepām braucam un jājam. Pils pagrabos un pažobelēs velni naktim gan kā cūkas kviekuši, gan kā bērni brēkuši un dažreiz velns bozniekam parādījies kā lielskungs, cienājis to ar speķi un desām.

Netālu no pils pie senā brūža ietek Zolītes upīte Pienavā. Pienavas upītes krastā atrodas muižas tuvumā avots, saukts par Veselības avotu. Iz pāršķelta akmiņa izverd ūdens dzintara skaidrumā. Veci ļaudis stāsta, ka Lustes kungam bijusi viena vienīga meita, bet slimīga. Izārstējušies pasaules dakteru, bet slimojusi un slimojusi. Te kāda veca sieviņa devusi padomu dzert no tā avota un, palūk! tapusi vesela. No tā laika avotiņš nosaukts par Veselības avotu.

Lustes muižā dzīvoja lieliski bagāts kungs - tam bija lēperis, kas viņam skrēja pa priekšu kā kurtu suns. Kad viņš no Lustes muižas brauca uz Jelgavu karietē, četriem baltiem zirgiem, tad arvienu redzēja un: lielā gabalā pa priekšu skrejam lēperi. Tas bijis tāds cilvēks, kam kāju ikri izgriezti, tā ka lieli bijuši tieviņi kā irbuliņi.

...

Teikas par velna taisīto ceļu uz Lustes muižu, par Lustes dīķi, kā arī par akmeni ar velna pēdu, senkapu uzkalniem u.c. Pienavas upītes krastos pie pils atradies dziedniecības avots, un vēl Rīgas Latviešu biedrības konversācijas vārdnīcā (Rīgā 1911.g.) rakstīts: „Pienavas upītes krastā muižas tuvumā atrodas veselības avots, no pāršķelta akmens izverd kristālskaidrs ūdens." Hercogu laikos šo ūdeni bija iecienījušas hercoga galma dāmas. Protams, ne jau viņas atrada šo vietu, tās sākumi meklējami tad, kad „velns uzbēra" ceļu uz Balto muižu. Dobeles mācītājs Johans Rīvijs ap 1570.g., līdzīgi kā citi mācītāji citās Latvijas teritorijas vietās, izvēlējās šo seno kulta vietu, lai šeit dzīvotu un ražīgi strādātu.
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
Atpūtas un sporta kompleksiViesu namiViesību nami
"Gungas" - etnogr. viesu nams
Ādažu nov.
Priežu meža ieskautas, pašā ezera krastā etnogrāfiskais viesu nams ”Gungas” saviem viesiem piedāvā atpūtu četrās vēsturiskās guļbaļķu mājiņās, kas atvestas no dažadiem_
Brīvdienu mājaPirtis
"Laikas"- atpūtas komplekss
Ziemupe
Pāvilostas nov.
Ja vēlies, lai rītos Tevi modina putnu balsis un jūras šalkas, nevis pilsētas dunoņa, ja smoga vietā gribi sajust meža zemeņu smaržu, tad sakravā ceļa somu un dodies uz Laikām. Šeit_
Kempingi
"Klintis" - kempings
Salacgrīvas nov.
Kempings "Klintis" pašā jūras krastā pie Veczemju klintīm piedāvā autostāvvietu, telšu vietas, pilnika vietas ar galdiem un soliem, kā arī izīrēt grilu un iegādāties_
Lauku mājas
"Lantus" - lauku māja
Kocēnu nov.
Lauku mājā "Lantus" viesiem tiek piedāvāts atpūsties mājīgās istabiņās, kurās savienots senatnīgais ar moderno harmoniskā saskaņā. Saimnieki gatavo latviskus lauku ēdienus, maksimāli_
GolfsDistanču slēpošanas trasesAtpūtas un sporta kompleksiKalnu slēpošanas trase
"Reiņa trase"
Krimuldas nov.
„Reiņa trase” ir viens no populārākajiem un senākajiem slēpošanas centriem Latvijā un tagad arī viens no aktīvās atpūtas sniedzējiem vasarā. Ērta piebraukšana (Turaidas_
Kafejnīcas
"Pupiņbārs" - kafejnīca
Aizpute
Veikals
"Skrīveru saldumi" - saldumu veikals
Rīga
"Skrīveru saldumi" - Latvijā ražoti saldumi – dabīgi, bez koncervantiem. Jau kopš 1957.gada ražojam tradicionālās konfektes „Gotiņa”. Piedāvājam dažādus jaunumus_
Viesu nami
"Villa Dole" - viesu māja
Salaspils nov.
Viesu nams "Villa Dole" atrodas ļoti skaistā vietā pašā Daugavas krastā – no vienas puses to ieskauj upe, no otras – mūžzaļš mežs. Viesu namā varat izvēlēties_
© 2005-2014 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100