logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Oktobris
27 28 29 30 31
Novembris
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 82
Viesi - 82
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: info@vietas.lv
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Teikas un leģendas

Nostāsti par Lustes pili

Autors: Naudīšnieks Lustē. «Balss» 1887. g. nr 46.
08.12.2007
Skatīts 6435 reizes
Vec-Pienavas jeb Lustes pili esot cēlis viens vācu princis, vārdā Fridrichs, sev par izpriecas (lustes) pili. Stāsta arī, ka reiz Kurzemes lielskungs Fridrichs Kazimirs medījis pa Vec-Pienavas novadu, kur tagad ir Fridrichluste. Viņam šis apgabals tik ļoti paticis, ka uzcēlis paša meža vidū pie Pienavas upītes sev medības pili. Pils no ārienes izskatās kā mālu kalns ar vienu pašu skursteni.
Bet vēstures ziņas stāsta, ka pili esot uzcēlis lielskungs Ķetlers. Tanīs laikos pils lielā zāle bijusi izgreznota ar Venēcijas spoguļiem, dārgām bildēm ; bet kāda mazāka zāle - lielmātes dzīvoklis - bijusi ar zīdu un samtu oderēta. Ap pili, kādu jūdzi apmērā, senāk bijis zvēru dārzs. To apliecina kāds 90 gadus vecs sirmgalvis, kas pats savām acim redzējis vēl lielus gabalus mūŗa sētas. Viņš teic, ka dārza sēta bijusi kleķa (no māliem un salmiem sajaukta), salmiem apjumta. Kad sirmgalvis sācis dārzu redzēt - zvēru viņā vairs nav bijis, sēta jau vietām bijusi sagruvusi un dārzs jau pa daļai tīrumā pārvērsts. Tikai vietām vēl stāvējuši reti milzu ozoli, sevišķi pret vakariem, Pienavas upītes krastos.

Ap pili ir sirma liepāja, kas senatnē dēstīta. Liepās redzams - pils vakara pusē - rakts dīķis un tālāk otrs tāds pats, saukts par Melno dīķi, tādēļ ka liepu ēnā dīķa ūdens izskatās melns. Šinī dīķī esot vecos laikos viena pils jaunkundze (freilene) savu bērnu noslīcinājusi. Tādēļ naktīs gar dīķi spokojoties: dzird bērnu raudam.

Mana mātes māte stāstīja, ka tad, kad viņa kalpojusi pilī pie lielkunga par pils meitu, pils priekšā bijuši nostādīti dažādi tēli: Ievas, Marijas, Kristus u. t. t. Lielkungi un visi pils ļaudis pret tiem tēliem vienmēr noņēmuši cepuri. Lielskungs nekad nav piebraucis līdz pašām pils durvim, bet arvienu gabaliņu nost licis apstāties un tad kājām gājis gar minētiem tēliem ar pliku galvu, krustus mezdams. Lielmāti vilkuši ratiņiem pie pils durvim, jo viņa bijusi kliba. Kas tie par lielkungiem bijuši, mana mātes māte nezināja pateikt. Tagad no minētiem tēliem vairs nav ne zīmes.
No zvēru dārza tagad kāds gabals gan pieder muižai pašai, bet viena daļa pieder apkārtējām mājām. Dārza sētas pamati vēl vietvietām redzami un arī viens apaļš kalniņš. No šā kalniņa gājusi taisna stiga caur mežu uz pils balkonu. Kungi no balkona skatījušies, kā stirnas un citi kustoņi kalnā rotājušies. Kalniņš tagad atronas aŗamā laukā. No zvēru dārza ir vēl palikusi kāda birztaliņa, kas tagad pieder Raušu mājām un kuŗu sauc par Raušu birzi.

Fridrichluste savā laikā pieredzējusi dažādus rentes kungus; bet sevišķi ievērojamus laikus viņa piedzīvojusi krievu kunga Rūpa laikā. Rūps uzņēmis muižu tūlīt pēc klausības laikiem. Šā kunga laikā muižā bijušas kaulu sudmalas, kur žīdi caurām svētdienām kaulus maluši. Bet sudmalas ilgi nepastāvējušas : kādā svētdienā sudmalām pilnā darbā esot, uznākusi liela vētra un apgāzusi. Arī brankūzis un alus brūzis tanīs laikos muižā bijuši; tāpat liela vēršu kūts, kuŗā lielus Ukrainas vēršus ar drabiņām un brāgu baŗojuši. No brūža uz vēršu kūti pa zemes apakšu gājušas renes, pa kuŗām brāga vadīta uz kūti. Ilgi vēl stāvējuši kūts mūŗi, kuŗus iesaukuši par Bauģeŗu muižas mūŗiem. Brūzis tagad pārtaisīts par muižas kalpu māju. Tāpat min. kungs ietaisījis lieliskas drenāžas, un drenāžu stobru taisīšanai vien uzcēlis cepli.

Rūpa laikā pie pils bijis gaŗš stabs ierakts. Staba galā, kad kungs bijis mājā, plivinājies karogs. Šis pats kungs licis gar vienu pusi muižas laukiem uzmest zemju valni un uz tā sadēstīt vītolus. Vītoli valnē vēl tagad aug. Senāk pa muižu, pa brūzi, pa pili esot plosījušies velni. Boznieks, kas muižu pa naktim apsargājis jeb bozē stāvējis, dažreiz naktīs dzirdējis pa liepām braucam un jājam. Pils pagrabos un pažobelēs velni naktim gan kā cūkas kviekuši, gan kā bērni brēkuši un dažreiz velns bozniekam parādījies kā lielskungs, cienājis to ar speķi un desām.

Netālu no pils pie senā brūža ietek Zolītes upīte Pienavā. Pienavas upītes krastā atrodas muižas tuvumā avots, saukts par Veselības avotu. Iz pāršķelta akmiņa izverd ūdens dzintara skaidrumā. Veci ļaudis stāsta, ka Lustes kungam bijusi viena vienīga meita, bet slimīga. Izārstējušies pasaules dakteru, bet slimojusi un slimojusi. Te kāda veca sieviņa devusi padomu dzert no tā avota un, palūk! tapusi vesela. No tā laika avotiņš nosaukts par Veselības avotu.

Lustes muižā dzīvoja lieliski bagāts kungs - tam bija lēperis, kas viņam skrēja pa priekšu kā kurtu suns. Kad viņš no Lustes muižas brauca uz Jelgavu karietē, četriem baltiem zirgiem, tad arvienu redzēja un: lielā gabalā pa priekšu skrejam lēperi. Tas bijis tāds cilvēks, kam kāju ikri izgriezti, tā ka lieli bijuši tieviņi kā irbuliņi.

...

Teikas par velna taisīto ceļu uz Lustes muižu, par Lustes dīķi, kā arī par akmeni ar velna pēdu, senkapu uzkalniem u.c. Pienavas upītes krastos pie pils atradies dziedniecības avots, un vēl Rīgas Latviešu biedrības konversācijas vārdnīcā (Rīgā 1911.g.) rakstīts: „Pienavas upītes krastā muižas tuvumā atrodas veselības avots, no pāršķelta akmens izverd kristālskaidrs ūdens." Hercogu laikos šo ūdeni bija iecienījušas hercoga galma dāmas. Protams, ne jau viņas atrada šo vietu, tās sākumi meklējami tad, kad „velns uzbēra" ceļu uz Balto muižu. Dobeles mācītājs Johans Rīvijs ap 1570.g., līdzīgi kā citi mācītāji citās Latvijas teritorijas vietās, izvēlējās šo seno kulta vietu, lai šeit dzīvotu un ražīgi strādātu.
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
Viesnīcas, hoteļi
"Vilhelmīne" - viesnīca
Liepāja
Viesnīca „Vilhelmīne” ar veclaicīgu, vēsturisku un tai paša laikā modernu gaisotni laipni gaidīs Jūs mājīgos plašos apartamentos pašā Liepājas sirdī!
_
Zirgu izjādesBraucienu un tūru organizētāji
"AdventureRide" - zirgu stallis un izjādes
Alderi
Ādažu nov.
Mūsu stallis ir pietiekami tuvu Rīgai, lai būtu tev blakus, bet vienlaikus pietiekoši tālu, lai tu izrautos no apnicīgās pilsētas vides un burzmas. Jau pēc divdesmit minūtēm tu vari nokļūt_
Lauku mājas
"Lantus" - lauku māja
Kocēnu nov.
Lauku mājā "Lantus" viesiem tiek piedāvāts atpūsties mājīgās istabiņās, kurās savienots senatnīgais ar moderno harmoniskā saskaņā. Saimnieki gatavo latviskus lauku ēdienus, maksimāli_
Arhitektūras piemineklisViesnīcas, hoteļi
"Liepupes muiža" - viesnīca ar baroka stilu
Salacgrīvas nov.
Pēc astoņus gadus ilgas restaurācijas Liepupes Muižas nams ir atguvis H.Pīranga cildināto viesmīlīgo un mājīgo izskatu - draudzīgi atplestas rokas Jūs viesmīlīgi aicina. Un redzētais neliek_
Mūzikas klubsNaktsklubs, deju klubs
"Aparjods" - mūzikas klubs
Sigulda
Mūzikas kluba ēka ir būvēta no Siguldas dzeltenā akmens ar unikālu niedru jumtu, savukārt interjers ir gaumīgs angļu kluba un senās latvju rijas miksējums. Katru piektdienu un sestdienu par labu_
Viesnīcas, hoteļi
"Vēju paradīze"
Pāvilosta
Motelis "Vēju paradīze" atrodas Pāvilostas pilsētas vēsturiskajā daļā, aptuveni 100 metru attālumā no Baltijas jūras. Moteļa ēka uzbūvēta pilnībā no jauna laika periodā no 1999._
Peintbols, peintbola poligoni
"Cēsu peintbola parks"
Cēsis
KafejnīcasViesu nami
"Eglieni" - viesu nams, krodziņš
Dobeles nov.
Viesu nams "Eglieni" aicina jauki pavadīt laiku un baudīt veselīgu atpūtu visa gada garumā!!! Ideāla atpūta pēc stresa pilnas darba nedēļas. Atvilkt elpu, spirdzināt un veldzēt miesu,_
© 2005-2014 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100