logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Oktobris
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Novembris
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 66
Viesi - 66
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Autoorientēšanās
BMX Latvijā
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: info@vietas.lv
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Teikas un leģendas

Nostāsti par Lustes pili

Autors: Naudīšnieks Lustē. «Balss» 1887. g. nr 46.
08.12.2007
Skatīts 6422 reizes
Vec-Pienavas jeb Lustes pili esot cēlis viens vācu princis, vārdā Fridrichs, sev par izpriecas (lustes) pili. Stāsta arī, ka reiz Kurzemes lielskungs Fridrichs Kazimirs medījis pa Vec-Pienavas novadu, kur tagad ir Fridrichluste. Viņam šis apgabals tik ļoti paticis, ka uzcēlis paša meža vidū pie Pienavas upītes sev medības pili. Pils no ārienes izskatās kā mālu kalns ar vienu pašu skursteni.
Bet vēstures ziņas stāsta, ka pili esot uzcēlis lielskungs Ķetlers. Tanīs laikos pils lielā zāle bijusi izgreznota ar Venēcijas spoguļiem, dārgām bildēm ; bet kāda mazāka zāle - lielmātes dzīvoklis - bijusi ar zīdu un samtu oderēta. Ap pili, kādu jūdzi apmērā, senāk bijis zvēru dārzs. To apliecina kāds 90 gadus vecs sirmgalvis, kas pats savām acim redzējis vēl lielus gabalus mūŗa sētas. Viņš teic, ka dārza sēta bijusi kleķa (no māliem un salmiem sajaukta), salmiem apjumta. Kad sirmgalvis sācis dārzu redzēt - zvēru viņā vairs nav bijis, sēta jau vietām bijusi sagruvusi un dārzs jau pa daļai tīrumā pārvērsts. Tikai vietām vēl stāvējuši reti milzu ozoli, sevišķi pret vakariem, Pienavas upītes krastos.

Ap pili ir sirma liepāja, kas senatnē dēstīta. Liepās redzams - pils vakara pusē - rakts dīķis un tālāk otrs tāds pats, saukts par Melno dīķi, tādēļ ka liepu ēnā dīķa ūdens izskatās melns. Šinī dīķī esot vecos laikos viena pils jaunkundze (freilene) savu bērnu noslīcinājusi. Tādēļ naktīs gar dīķi spokojoties: dzird bērnu raudam.

Mana mātes māte stāstīja, ka tad, kad viņa kalpojusi pilī pie lielkunga par pils meitu, pils priekšā bijuši nostādīti dažādi tēli: Ievas, Marijas, Kristus u. t. t. Lielkungi un visi pils ļaudis pret tiem tēliem vienmēr noņēmuši cepuri. Lielskungs nekad nav piebraucis līdz pašām pils durvim, bet arvienu gabaliņu nost licis apstāties un tad kājām gājis gar minētiem tēliem ar pliku galvu, krustus mezdams. Lielmāti vilkuši ratiņiem pie pils durvim, jo viņa bijusi kliba. Kas tie par lielkungiem bijuši, mana mātes māte nezināja pateikt. Tagad no minētiem tēliem vairs nav ne zīmes.
No zvēru dārza tagad kāds gabals gan pieder muižai pašai, bet viena daļa pieder apkārtējām mājām. Dārza sētas pamati vēl vietvietām redzami un arī viens apaļš kalniņš. No šā kalniņa gājusi taisna stiga caur mežu uz pils balkonu. Kungi no balkona skatījušies, kā stirnas un citi kustoņi kalnā rotājušies. Kalniņš tagad atronas aŗamā laukā. No zvēru dārza ir vēl palikusi kāda birztaliņa, kas tagad pieder Raušu mājām un kuŗu sauc par Raušu birzi.

Fridrichluste savā laikā pieredzējusi dažādus rentes kungus; bet sevišķi ievērojamus laikus viņa piedzīvojusi krievu kunga Rūpa laikā. Rūps uzņēmis muižu tūlīt pēc klausības laikiem. Šā kunga laikā muižā bijušas kaulu sudmalas, kur žīdi caurām svētdienām kaulus maluši. Bet sudmalas ilgi nepastāvējušas : kādā svētdienā sudmalām pilnā darbā esot, uznākusi liela vētra un apgāzusi. Arī brankūzis un alus brūzis tanīs laikos muižā bijuši; tāpat liela vēršu kūts, kuŗā lielus Ukrainas vēršus ar drabiņām un brāgu baŗojuši. No brūža uz vēršu kūti pa zemes apakšu gājušas renes, pa kuŗām brāga vadīta uz kūti. Ilgi vēl stāvējuši kūts mūŗi, kuŗus iesaukuši par Bauģeŗu muižas mūŗiem. Brūzis tagad pārtaisīts par muižas kalpu māju. Tāpat min. kungs ietaisījis lieliskas drenāžas, un drenāžu stobru taisīšanai vien uzcēlis cepli.

Rūpa laikā pie pils bijis gaŗš stabs ierakts. Staba galā, kad kungs bijis mājā, plivinājies karogs. Šis pats kungs licis gar vienu pusi muižas laukiem uzmest zemju valni un uz tā sadēstīt vītolus. Vītoli valnē vēl tagad aug. Senāk pa muižu, pa brūzi, pa pili esot plosījušies velni. Boznieks, kas muižu pa naktim apsargājis jeb bozē stāvējis, dažreiz naktīs dzirdējis pa liepām braucam un jājam. Pils pagrabos un pažobelēs velni naktim gan kā cūkas kviekuši, gan kā bērni brēkuši un dažreiz velns bozniekam parādījies kā lielskungs, cienājis to ar speķi un desām.

Netālu no pils pie senā brūža ietek Zolītes upīte Pienavā. Pienavas upītes krastā atrodas muižas tuvumā avots, saukts par Veselības avotu. Iz pāršķelta akmiņa izverd ūdens dzintara skaidrumā. Veci ļaudis stāsta, ka Lustes kungam bijusi viena vienīga meita, bet slimīga. Izārstējušies pasaules dakteru, bet slimojusi un slimojusi. Te kāda veca sieviņa devusi padomu dzert no tā avota un, palūk! tapusi vesela. No tā laika avotiņš nosaukts par Veselības avotu.

Lustes muižā dzīvoja lieliski bagāts kungs - tam bija lēperis, kas viņam skrēja pa priekšu kā kurtu suns. Kad viņš no Lustes muižas brauca uz Jelgavu karietē, četriem baltiem zirgiem, tad arvienu redzēja un: lielā gabalā pa priekšu skrejam lēperi. Tas bijis tāds cilvēks, kam kāju ikri izgriezti, tā ka lieli bijuši tieviņi kā irbuliņi.

...

Teikas par velna taisīto ceļu uz Lustes muižu, par Lustes dīķi, kā arī par akmeni ar velna pēdu, senkapu uzkalniem u.c. Pienavas upītes krastos pie pils atradies dziedniecības avots, un vēl Rīgas Latviešu biedrības konversācijas vārdnīcā (Rīgā 1911.g.) rakstīts: „Pienavas upītes krastā muižas tuvumā atrodas veselības avots, no pāršķelta akmens izverd kristālskaidrs ūdens." Hercogu laikos šo ūdeni bija iecienījušas hercoga galma dāmas. Protams, ne jau viņas atrada šo vietu, tās sākumi meklējami tad, kad „velns uzbēra" ceļu uz Balto muižu. Dobeles mācītājs Johans Rīvijs ap 1570.g., līdzīgi kā citi mācītāji citās Latvijas teritorijas vietās, izvēlējās šo seno kulta vietu, lai šeit dzīvotu un ražīgi strādātu.
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
Viesu namiKempingiAtpūtas un sporta kompleksi
"Radi" - atpūtas bāze
Lielciecere
Brocēnu nov.
Atpūtas bāze "Radi" atrodas skaistā vietā Cieceres ezera krastā, tieši pusceļā no Rīgas uz Liepāju. Vasaras sezonā "Radi" ir lieliska vieta aktīvai atpūtai uz ūdens,_
Viesnīcas, hoteļi
Trīs zvaigžņu
"Felicia" - viesnīca
Rīga
Viesnīca „Felicia” aicina apmeklēt pēc rekostrukcijas jaunos numurus un restorānu.Mājīgs dizains, plaši numuri ar visām ērtībām.Skaists restorāns 70 personām ģimenes svinībām,_
Lauku mājasBāri, krogiApskates objekti
"Baltā māja" - Rundāles pils kalpu māja
Pilsrundāle
Rundāles nov.
Māja celta kā Rundāles pils kalpu māja, pavisam netālu no lepnās pils. Atmiņas par šiem laikiem vēl glabā senatnīgās grāmatas un to cītīgais lasītājs – “Baltās mājas”_
Muzeji
Piena muzejs
Sieksāte
Skrundas nov.
Piena muzejs ir brīnišķīga izvēle, lai pa piena upi ceļotu laikā. Jūs varat atgriezties vietā, kur vecmāmiņa sviestu kūla un tad ar zirgu veda uz tuvējo dzelzceļa staciju, lai to visu_
Viesnīcas, hoteļi
"Vēju paradīze"
Pāvilosta
Motelis "Vēju paradīze" atrodas Pāvilostas pilsētas vēsturiskajā daļā, aptuveni 100 metru attālumā no Baltijas jūras. Moteļa ēka uzbūvēta pilnībā no jauna laika periodā no 1999._
Viesnīcas, hoteļiRestorāni
Trīs zvaigžņu
"Aparjods" - viesnīca, restorāns
Sigulda
Siguldā - vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām - atrodas viesnīca un restorāns "Aparjods" - etnogrāfiskā stilā būvēts ēku kopums, ko veido restorāns, viesnīca, 2 semināru zāles,_
Viesnīcas, hoteļi
"Šlokenbekas muiža" -viesnīca
Milzkalne
Engures nov.
2014. gada 23.janvārī durvis vēra viesnīca „Šlokenbekas muiža”.Viesnīca „Šlokenbekas muiža” ir ekonomiskās klases stila viesnīca, kura tika veidota kā „pozitīvā_
Veikals
"Skrīveru saldumi" - saldumu veikals
Jelgava
"Skrīveru saldumi" - Latvijā ražoti saldumi – dabīgi, bez koncervantiem. Jau kopš 1957.gada ražojam tradicionālās konfektes „Gotiņa”. Piedāvājam dažādus jaunumus_
© 2005-2014 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100