No š.g. 17.janvāra Vides aizsardzības klubs (VAK) sāk akciju "Rīgas akmeņi raud, un zāle zem tiem neaug" ar mērķi pievērst uzmanību nejēdzībām un pretlikumībām, kas iestrādātas pilsētas Attīstības plānā. Akcija turpināsies piecas dienas, un katra no dienām būs veltīta kādai Rīgas teritorijai, kuras zaļā pastāvēšana Attīstības plāna dēļ ir apdraudēta. Apdraudētās teritorijas ir: Rīgas vēsturiskais centrs, Rīgas Brīvostas teritorija, Piejūras dabas parks, apstādījumi un Rīgas ūdeņi, Pārdaugava. Akcijas laikā Rātslaukumā tiks veidota Rīgas karte, kurā atzīmēsim apdraudētās teritorijas. Aicinām Rīgas iedzīvotājus nākt uz akcijas vietu un atstāt arī savu zīmi Rīgas kartē, lai norādītu tās vietas Rīgā, kuras apdraud apbūvēšanas drudzis.
Aicinām piedalīties akcijas atklāšanā, kas notiks š.g. 17.janvārī pulksten 12:00 Rātslaukumā.
Mūsuprāt, RAP sabiedriskā apspriešana tika organizēta kā formāls "ķeksīša pasākums" un, neskatoties uz iedzīvotāju protestiem, "īstie ierosinājumi" bija krietni iespaidīgāki un noteica galvenās izmaiņas Attīstības plānā. Piemēram:
- Uzvaras parka liktenis - neskaidrs, iespējama daļēja apbūve;
- Zolitūdes, Pļavnieku un Spilves pļavas jau pārplānotas par apbūves teritorijām;
- Mārupītes krastos arī atrastas vēl neskartas zaļās zonas, kas pakļautas apbūvei;
- Zaķusala un Lucavsala - pakļautas apbūvei;
- Bolderājas un Kleistu meži - jauktas apbūves iespējas;
- Ķīšezera un Juglas ezera piekrastes;
- Jaunciemā, Sužos un Spilves pļavās - iespējama zemes transformācija par labu apbūvei;
- Mangaļsalas piešķiršana Rīgas ostas teritorijai;
- Bolderāja - Piejūras dabas parka daļēja apbūve (neskatoties uz to, ka šeit ar likumu noteikta aizsardzība);
- Apbūve Kundziņsalā.
Zemāk sniegti mūsu apsvērumi par RAP pieņemšanas procesu un saturu:
- Pirmkārt, vēlamies vērst uzmanību, ka neviena no atbildīgajām institūcijām nav novērtējusi to, cik lielu kaitējumu videi var nodarīt plāna pašreizējās redakcijas realizācija. Piemēram, attīstot naftas un ogļu pārkraušanas termināļu biznesu Kundziņsalā vai citur Rīgā. Rīgas domes amatpersonu publiski izteiktā atruna, ka Kundziņsalas iedzīvotāji varēšot arī turpmāk saglabāt savu vēsturisko dzīvesvietu, neiztur kritiku, jo ir grūti iedomāties normālu dzīvošanu līdzās ķīmisko kravu pārkraušanas termināļiem, dzelzceļa, smago auto un kuģu kustības epicentrā. Tie ir meli no Rīgas domes vadības puses, ka Kundziņsalas jautājumam esot rasts kompromiss - nekāds reāls risinājums iedzīvotājiem tā arī nav piedāvāts, ja neskaita pastāvīgus izteikumus, ka savas mājas būs jāpamet. Atgādinām, ka 2005.gadā veiktais socioloģiskais pētījums (veica SKDS) parādīja, ka 72% kundziņsaliešu savas mājas pamest nevēlas.
Turklāt neviens nav informēts par potenciālajām sekām Rīgā un Jūrmalā, ja mūs piemeklētu spēcīga vētra, eksplozija vai cita nelaime, kas var izraisīt degšanu un ķīmisku vielu noplūdes. Tad tā vairs nebūs saujiņas Kundziņsalas "iezemiešu" problēma, bet nopietns apdraudējums visai Rīgai un Jūrmalai. Visi šobrīd Rīgas ostā strādājošie naftas termināļi atrodas ne tālāk kā 500 metru no dzīvojamajām mājām, un ugunsdzēsēji paši atzīst, ka tikt galā ar eksplozijas sekām būtu ļoti sarežģīti ("Rīga nav gatava termināļa sprādzienam", Diena, 2005.gada 13.decembris). Šādos apstākļos palielināt risku, būvējot jaunus termināļus, mūsuprāt, ir nepieļaujami.
- Otrkārt, par valsts nozīmes kultūras pieminekļa Komētforts funkcionālā zonējuma maiņu Rīgas pilsētas Attīstības plānā. Komētfortam jaunajā plānā abpus Daugavas grīvai noteikts zonējums, kas pieļauj teritoriju izmantot ražošanai un rūpniecībai, kas rada pretrunu ar MK noteikumiem (nr. 474) par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu. Noteikumu 43. punkts nosaka, ka kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli. Mūsuprāt, pilnīgi nepieņemama ir plāna autoru atruna, ka Komētforta zonējums tikšot precizēts Rīgas Brīvostas attīstības plānā, jo osta, visticamāk, vadīsies pēc pilsētas plānotāju ieteikumiem, nevis konfrontēs ar tiem. Turklāt arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija savā atzinumā ir atzīmējusi faktu par Komētforta robežu neprecīzu atspoguļojumu. Atgādinām, ka savulaik pret naftas termināļa būvi Daugavgrīvā, Komētforta teritorijā iebilda 12 000 rīdzinieku, parakstot protesta vēstuli.
- Treškārt, pilnīgi nepamatota ir Eiropas nozīmes piejūras dabas parka teritorijas Mangaļsalā iekļaušana Rīgas Brīvostas teritorijā. Kā zināms, ostas teritorija paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai, bet piejūras dabas parks Natura 2000 ir aizsargājama dabas teritorija, kuru drīkst izmantot tikai saskaņā ar MK apsaimniekošanas noteikumiem. Ja ostas teritorijā pašvaldība iekļauj Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas parku, bija nepieciešams izvērtēt un noteikt kompensācijas izmaksas nosacījumus un apjomu (to paredz MK noteikumi nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"). Informācijai par nepieciešamību kompensēt dabas teritoriju zaudējumu bija jābūt arī sabiedriski apspriestai un, pats galvenais, - šī informācija bija jāiesniedz Eiropas Komisijai. Cik zināms, nekas no minētā nav ticis izdarīts.
- Ceturtkārt, nav skaidrs, kādiem mērķiem ostai būtu vajadzīga papildu zeme, ja ostas darbība neliecina par strauju izaugsmi. Tātad, ja esošie naftas un citu kravu pārkraušanas termināļi nav pilnībā noslogoti (piemēram, lejamkravu apjoms, saskaņā ar Brīvostas sniegto informāciju mājas lapā internetā, pērn 9 mēnešu laikā ir sarucis par 25%), kāpēc vispār būtu jālemj par jaunu termināļu būvi, pakļaujot riskam iedzīvotājus un apkārtējo vidi.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
