Projektā “Starix” Rīgas bezpajumtnieks tiek pārvērsts par labi koptu, viscaur baltā tērptu pilsētas švītu ar tumšām saulesbrillēm, kurš iesaistās dažādās sabiedriskās un kultūras aktivitātēs, nokļūstot medijos un TV, savukārt tas kļūst par analīzes objektu ekspertiem. Viņš uzstājies ziņu raidījumos, bijis aktīvs dažāda satura piketu dalībnieks, ciemojies realitātes šovos, viņam veltītas muzikālās dāvanas un neviens cits kā viņš savulaik kāpa uz skatuves, lai saņemtu balvu par labāko gada scenogrāfiju.
Līdz šim publika ar Starix iepazīstināta sekojošās izstādēs:
2001– “Mūsdienu utopija” Rīgas pilsētvidē, realitātes šovs “Starix”;
2002 – “Pievilkšanas centrs” 8. Baltijas mūsdienu mākslas triennālē Mūsdienu mākslas centrā (Viļņa), videoinstalācija “Starix”;
– “Pilsēta. Stāsti par Rīgu” Valsts Mākslas muzejā (Rīga), videoinstalācija “Realitātes sekta”;
2003 – “re:publika” starptautiska mākslas un kultūras projekta Rīgas priekšpilsētās ietvaros Iļģuciema kultūras namā (Rīga), videolekcijas “Kā nokļūt TV?”;
2004 – 26. Sanpaulu biennālē (Sanpaulu, Brazīlija) video instalācija “Kā nokļūt TV?” un “Faster than History” Kiasma (Helsinki).
Ginta Gabrāna darbus redzēt Liepājā līdz šim bijusi iespēja vienīgi teātrī, kur viņš kādu laiku strādāja par scenogrāfu, veidojot skatuves noformējumu Viljama Šekspīra lugai “Otello” (2000, rež. Māra Ķimele), Velša “Disko cūkai” (2001, rež. Juris Rijnieks) un pēc Antuāna Sent-Ekziperī darba motīviem iestudētajai lugai “Mazais princis” (2002, rež. Juris Rijnieks). Turklāt pats autors minējis, ka ideja par akvāriju, Viljama Šekspīra lugā „Romeo un Džuljeta. Mīts” (2004, rež. Gaļina Poļiščuka), sākotnēji arī piederējusi viņam.
Liepājas Muzejs atrodas
Kūrmājas prospektā 16/18
Darba laiki:
T.-Sv.10.00 – 18.00
Pt. 10.00 – 19.00
Būsiet mīļi gaidīti!
Tuvāka informācija par Ginta Gabrāna darbiem pieejama http://www.camp.lv/lat/kolekcija/darbi/visi_makslinieki/gints_gabrans/.
Ar „Kurzemes mākslas masāžas” norisi var iepazīties www.artmassage.lv.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
