logo
Ātrā meklēšana
  
Objektus
Teritorijas
Adreses
rus eng
Manas vietas
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Slēpošanas trases
Naktsmītnes Rīgā
Atpūta laukos
Pilis un muižas
Restorāni, kafejnīcas
Informācijas centri
Pirtis
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Telpas svinībām, banketiem
Muzeji
Atpūta pie ūdens
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Februāris
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Marts
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 118
Viesi - 117
Reģistrētie lietotāji - 1
Arthurlich
Sadarbībā ar
119
BMX Latvijā
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Par reklāmu: +371 26436969
Vietas.lv info: +371 29111411
e-pasts: info@vietas.lv
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
Ieiet interaktīvajā kartē no šīs vietas

Valmiera

Vidzemes reģ.
Iedzīvotāju skaits: 27653
Mājas lapa: www.valmiera.lv
Pašvaldības
Valmieras pilsētas dome (Valmiera, Lāčplēša iela 2)

Apraksts

Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.

1214.gadā to pakļāva vācu krustneši. Rīgas bīskaps par pārvaldnieku šeit iecēla no Pleskavas padzīto kņazu Vladimiru (ar viņa vārdu saistīta Valmieras nosaukuma izcelsme). Kaut gan Valmieru 13.gs. ieguva bīskaps, vēlāk to pakļāva Livonijas ordenis, kas 1224. gadā šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi minēta hronikās, bet 14.gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību. 14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces.

Lielu ļaunumu pilsētai nodarīja 1624.-1625. gada mēra epidēmija, kā arī postošie kari. Livonijas kara laikā 1577.gadā Valmieru aplenca krievu karaspēks. Hercoga Magnusa ļaudis, kuru valdnieks bija cara Ivana Bargā radinieks, izgāja pie krieviem, ap 70 cilvēku sakapāja gabalos, pili un pilsētu izpostīja, izedzīvotājus aizveda gūstā. Polijas - Zviedrijas kara liakā 1622.gadā Valmierā kā uzvarētājs ienāca Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Zviedru laikos pilsēta piedzīvoja savu uzplaukumu. Taču jau 100 gadus vēlāk, Ziemeļu kara laikā 1702. gadā pilsētu nopostīja B.Šeremetjeva karaspēks. 1729. gadā ģenerālienes Hallartes vadībā Valmierā nodibinājās pirmā brāļu draudze Latvijā. Hallarte uzcēla lūgšanu namu un skolotāju semināru.

No 1783. gada Valmiera bija apriņķa pilsēta. ŠOdien Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas vairāku nozīmīgu lielceļu krustojumā tikai 100 km attālumā no Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja. Netālu no Valmieras atrodas Zilais kalns, kas ir augstākais kalns Latvijas ziemeļu daļā, kā arī Burtnieku ezers, kas ir viens no skaistākajiem un teiksmainākajiem ezeriem Latvijā.

Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Burkānciems
Jāņparks
Kārliena
Krāču kakts
Pārgauja
Putriņas
Zvirgzdukalns
Pēdējie 10 komentāri
#1 Edjka (Ervins)04.01.2008, 12:14
Skaista pilsēta.
Vērts apskatīt Sv. Simaņa luterisko baznīcu
LAIKA ZIŅAS VALMIERA
Apskates objekti
Skatīt objektu albūmu
Valmieras Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Valmieras TIC
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca
Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.),_
Vecā aptieka
Vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus_
Skulptūra "Dāvana nākošajai tūkstošgadei"
Autors - Ginters Krumholcs. Uzstādīta 2001. gadā.
II pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls
Valmieras centrā, Kultūras un atpūtas parkā. Memoriāls atklāts 1985.g. Brāļu kapos apglabāti II pasaules karā Valmieras apkārtnē kritušie padomju karavīri un nacistu terora upuri.
Karātavu kalns
Senākie nosaukumi: Runtiņkalns, Zvirgdu kalns. Viduslaikos - sapulču un tirgus vieta. Kopš XIV gadsimta vidus – Karātavu kalns. Tur apbedīti 1919. gada 22.decembrī šeit nonāvētie 11 Valmieras_
© 2005-2006 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100