|
Anglikāņu baznīca |
Anglikāņu baznīca ir īsts eklektisma paraugs. Celta 1857. - 1859. g. pēc arhitekta J. D. Felsko projekta bijušā Paula bastiona vietā. Paredzēta angļu tirgotāju vajadzībām, kuri līdz_ |
|
Latvijas Mākslas akadēmija |
1902.g. tiek apstiprināta V.Bokslafa (1858-1945) kandidatūra Biržas komerskolas (tagadējās Mākslas Akadēmijas ēkas) celtniecībai. Ēka celta 1902.-1905.g., piedaloties tēlniekam A.Folcam un vitrāžu_ |
|
Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca |
Viens no skaistākajiem luterāņu dievnamiem Latgales priekšpilsētā. 1878.gadā Rīgas rāte atvēlēja līdzekļus jaunceļamajai Sv.Pāvila baznīcai un piešķīra zemes gabalu tās uzcelšanai._ |
|
Rīgas Jēzus luterāņu baznīca |
Savā pastāvēšanas laikā Jēzus baznīca vairākkārtīgi nopostīta un atkal uzcelta no jauna. Dievnama pamatakmens likts 1635.gadā un to iesvētīja 1638.gadā, bet jau 1656.gadā Krievijas cara_ |
|
Klusais dārzs |
Savu nosaukumu ieguvis 1990.gadā, sākotnēji saucies par Kijevas parku. Dārzs ierīkots Visu svēto kapsētas vietā iepretim Miera dārzam 1960. gadā pēc Krišjāņa Barona projekta. Parka platība_ |
|
Valdemārielas tilts pāri pilsētas kanālam |
Būvets 1859 gadā, rekonstruēts 20. gadsimta pirmajā pusē. |
|
Timma gājēju tiltiņš |
Ierīkojot apstādījumus pie operas nama, tika izsludināts Operas tiltiņa konkurss, un priekšroka tika dota inženiera I.Krapivjanska projektam. Autora vārds ir aizmirsts, bet palika toreizēja Politehniskā_ |
|
|
|
Pilsētas kanāls |
Pilsētas kanāls ir 3,2 kilometrus garš, apmēram 2 metrus dziļš, ar 16 dažāda platuma tiltiem. Savā laikā tas kopā ar nocietinājumu grāvjiem bija nozīmīgs faktors Rīgas aizsardzības_ |
|
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs |
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā, kas pēc baltvācu arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzbūvēta 1905. gadā, ir viena no iespaidīgākajām historisma_ |
|
Sv. Jāņa pareizticīgo katedrāle |
Katedrāle celta laikā no 1911. līdz 1926.gadam. Līdzekļus tās celtniecībai deva porcelāna fabrikas īpašnieks Kuzņecovs. Aiz katedrāles plešas vecticībnieku un pareizticīgo kapi. Katedrāli_ |
|
Miķeļa Erceņģeļa baznīca |
Pati draudze dibināta 1835.gadā pēc Rīgas bīskapa Irinarha iniciatīvas. Pirmie tās locekļi bija vecticībnieki, kuri vēlējās apvienoties ar Pareizticīgo baznīcu. 1894.gadā tika uzbūvēts_ |
|
Raganu katls |
Atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi. Gaišajā smilšakmenī vijas sarkanas mālu iegulu josliņas, aleirolītu josliņas. Ūdenskritums. Katla R malā, lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras_ |
|
Daugavgrīvas bāka |
Bāka māj balta te pretim ikdienu, Mezdama naktīs spožzibšņus arvienu; Vējiem un smiltīm te brīvība ļauta, Dvēsele tava dziļūdeņiem skauta.
Dzimtene, mīļotā Daugavgrīva, Vienmēr_ |
|
Tilts pāri Gaujai Siguldā |
Dzelzsbetona arkāžu konstrukcijas tilts celts 1937. gadā., arhitekts prof. K. Gailis , atjaunots 1950. g. Garums 153 m, augstums virs upes līmeņa 16,5 m. |
|
|
|
Latvijas Valsts Universitātes galvenā ēka |
Centrālajā parku zonā atrodas lielākā daļa 19. gs. otrajā pusē Rīgā uzcelto mācību iestāžu. Liela nozīme centra pilsētbūvnieciskajā ainavā bija Rīgas Politehnikuma (vēlāk Politehniskā_ |
|
Rīgas Latviešu biedrības nams |
Rīgas Latviešu Biedrība savu darbību uzsāka 1868.g., tās dibinātāju vidū bija latviešu inteliģences pārstāvji, privātuzņēmēji un tirgoņi. Biedrība aktīvi darbojās līdz 1940.gadam._ |
|
Visu svēto pareizticīgo baznīca |
Sākotnēji no 1812.gada līdz 1815.gadam celtā baznīca bija no koka No 1869. līdz 1870.gadam pēc arhitekta Jāņa Baumaņa projekta vecās koka baznīcas vietā uzcelts akmens- ķieģeļu dievnams._ |
|
Miera dārzs |
Izveidots 1908. gadā teritorijā, kur agrāk no 1773. gada līdz 1872. gadam bija trūcīgo kapi. Ideja izveidot dārzu radās jau 1904. gadā, tad arī Georgs Kufalts izveidoja šī dārza projektu. Teritorijas_ |
|
Āgenskalna ūdenstornis "Alise" |
Šajā skaistajā sieviešu vārdā nosaukts ūdenstornis Pārdaugavā. Tik tiešām tas ir arhitektoniski grezns - atbilstošs dāmas vārdam. Virs kaļķakmens apšuvuma cokola atrodas sarkanie ķieģeļi,_ |
|
Tilts pāri dzelzceļam Torņkalnā |
Būvēts no betona 1910 gadā |
|
Gājēju tilts pie Durbes pils |
Mūra tilts būvēts 1820. gadā. |
|