 |
| Pūres muiža |
| Muižas pils celta 17. gadsimtā, pārbūvēta 18. un 19. gadsimtā. Pie muižas atrodas parks ar aptuveni 20 eksotisku koku un krūmu sugām.
Līdzīgi daudzām muižām, arī par Pūres muižu ir vairākas_ |
 |
| Brizules muižas komplekss |
| Muižas dzīvojamā ēka celta 19.gs. beigās, pārbūvēta 20.gs. 20.gados, atrodas neliela senlietu un Brizules skolas vēstures ekspozīcija. Šeit apskatāma kalpu māja, šķūnis, stallis un graudu_ |
 |
| Pūres evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pūres luterāņu baznīca celta 1804. gadā, atjaunota 1858. gadā. Baznīcā kopš 19.gs. saglabājies altāris un kungu sols.Pasāv uzskats, ka baznīca stipri cietusi postījumus laikā, kad šeit_ |
 |
| Bīriņu pils |
16. gs. Johans Bīrings fon Helmštats
Livonijas kara laikā Johans Bīrings ar savu karavienību atbrīvoja Ivana (IV) Bargā karaspēka ieņemto Turaidu, Cēsis, Limbažus u.c. vietas, kā_ |
 |
| Mudurgas dižakmens |
| Šis 2 m augstais dižakmens saukts arī par Lēdurgas vai Aģes akmeni. Ar akmeni saistīti dažādi tautas ticējumi, un akmens izvietots tieši āderu krustpunktā. |
 |
| Augstrozes pilsdrupas |
| Daži pētnieki uzskata, ka pils konstrukcija atbilst 13.gs. celtniecībai. 55 m garajai pilij bijušas divas priekšpilis. Uz austrumiem no pils atrodas otrs pastāvināts uzkalns, ko atdala ieleja_ |
 |
| Puikules muiža |
| Puikules muiža celta neogotiskā stilā ar interesantu ķieģeļu izmantojumu un monumentālu torni. No 18.gs. līdz 1917. gadam tā ir fon Klotu dzimtas īpašumā. Patreizējā pils - ķieģeļu_ |
|
|
 |
| Brāļu kapi |
| Brāļu kapi ir arhitektūras un mākslas piemineklis, kas pazīstams visā Eiropā. Pirmie apbedījumi izdarīti 1915. gada oktobrī, apglabājot Pirmā pasaules kara laukos kritušos latviešu_ |
 |
| Zentenes muiža |
| Viens no spilgtākajiem klasicisma muižu paraugiem Latvijā. Muižas pils celta firstam Līvenam 1850.gadā, tādēļ arī muižas zelmeni grezno Līvenu dzimtas ģērbonis. Kopš 1938. gada muižas_ |
 |
| Lamiņu muižas pils |
| Lamiņu muižas pils celta 1858.gadā. Ēka visgreznāk izskatās no parka puses, kur tai cēlumu piešķir reti sastopamas formas portiks ar sešām kolonnām. Lamiņu centrā saglabājušās senāš celtnes_ |
 |
| Vidrižu muižas pils |
| Vidrižu muižas pils celta 19.gs. 70.- 80.gados. Interesants apskates objekts ir fasādes dekoratīvā apdare ar ģerboņa cilni. Tagad muižas pils ēkā darbojas skola. |
 |
| Igates pils |
| Igates pils pirmoreiz rakstos minēta 1455. gadā, kad Idsels Dideriks Fītingofs ciemu un muižu pārdeva Pēterim fon der Borham. Muižas nosaukums ir vairākkārt mainījies. Ap 1880. gadu Igates muižā_ |
 |
| Augstrozes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1858. gadā uzceltā baznīca ir pieredzējusi daudz - gan kuplu ticīgo pulku, gan karus un iznīcību. Arī pēckara gados baznīca tikusi postīta..... 2003. gada vasarā, pēc 35 gadu pārtraukumu_ |
 |
| Pāles evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 18.gs., šeit apskatāma altārglezna "Kristus svētī bērnus" ( 1943. A.Annuss ). |
|
|
 |
| Kaives senču ozols |
| Resnākais koks Baltijā un arī Austrumeiropā - tā apkārtmērs ir 10,1 metrs. 20.gs. 20.gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā_ |
 |
| Zentenes dižīve |
| Zentenes muižas priekšā apskatāma Latvijas resnākā īve 2,35 m apkārtmērā. |
 |
| Lamiņu Sv. Jura Romas katoļu baznīca |
| Lamiņu katoļu baznīca ir divas reizes mainījusi savu atrašanāš vietu un nosaukumu. Vispirms tā bija Sēmes baznīca, kura tradās Sēmes muižā apmēram 2,5km no tagadējās baznīcas. Sēmes koka_ |
 |
| Piemiņas akmens G. Merķelim |
| Esot Lēdurgā varat apskatīt piemiņas akmeni G. Merķelim - rakstniekam un apgaismības ideju paudējam, kurš dzimis Lēdurgā. |
 |
| Nabes muiža un parks |
| 18.gs. celtā Nabes muižas kungu māja 19.gs. vidū tika pārbūvēta neorenesanses villas formās. 19.gs. Nabes muiža piederēja baronu fon Siversu dzimtai. Šobrīd to apsaimnieko Limbažu pagasta_ |
 |
| Ozolmuižas pils |
| Grāfu Mellinu pils būvēta 18. gs. klasicisma stilā. Zālē interjera dekoratīvā apdare ( 1792.g. K.Kalopka ) ar ornamentāliem figurāliem ciļņiem. Ozolu apkārtnes tīrumus bagātina daudz ainavisku_ |
 |
| Ančiņu Velnakmens |
Tautā saukts arī par Lielo akmeni, Upurakmeni vai Velna klēpi, šis akmens ir sena kulta vieta un tā virsmā esošais iedobums (1,3 m garš, 0,5 m plats un ap 0,1 m dziļš) izmantots ziedošanai.
Par_ |
|
