 |
| Dīriķupīte |
| Tēlnieka V. Titāna veidotā zīme uzstādīta 1990. g. Šeit bērnību pavadījis A. Pumpurs. |
 |
| Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns |
|
 |
| Kastrānes pilskalns |
|
 |
| Suntažu muižas pils |
| Muižas kungu māja celta 1780.-1782. gados neoklasicisma stilā, 19.gs. modernizēta uzceļot papildus divus torņus, kas piešķir ēkai neogotiskus vaibstus. Muižas pils vairākkārt dedzināta, postīta_ |
 |
| Lēdmanes muiža |
| Īpašu ievērību pelna muižas moderes māja - klasicisma stila celtne ar savdabīgu un oriģinālu apjoma kompozīciju. Šīs divstāvu ēkas fasādes centru rotāja četrkolonnu portiks visā tās augstumā,_ |
 |
| Jumpravas kultūras nams |
|
 |
| Krapes Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca |
Krapes Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca
Baznīca celta 1891. gadā. Baznīcas pamatos ir iebūvēta cinka kaste ar dažām monētām un papīra lapu ar uzrakstu. Celtniecībā izmantoti šķeltie_ |
|
|
 |
| "Robežkrogs. Vidzeme. Kurzeme" |
| Akmenī veidota piemiņas zīme. Latvijas Kultūras fonda 1990. g. dāvinātais piemineklis (tēlnieks V. Titāns) iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes un Mazjumpravas pagastu un Vidzemes robežu._ |
 |
| Aderkašu pilskalns |
|
 |
| Plāteres pilskalns |
| Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - lielākais Ogres rajona pilskalns, apdzīvots jau jaunākajā dzelzs laikmetā. 1934. gadā pilskalnā viesojies prezidents Kārlis Ulmanis, uzņemti fragmenti_ |
 |
| Madlienas Lielā muiža |
| Madlienas Lielās muižas kungu māja 18.gs. celta no koka, 19.gs. tā tika pārbūvēta par mūra ēku. Muiža tika nopostīta 1905.g., vēlāk atjaunota 1912.gadā. Tagad tā ir neapdzīvota, kungu mājai_ |
 |
| Tīnūžu muiža |
| Tīnūžu muižā saglabājusies kungu dzīvojamā māja, muižas pārvaldnieka māja un muižas smēde. |
 |
| Krapes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pamati koka baznīcai likti 1802. gada 30. aprīlī, bet iesvētīta tiek 1804. gada 2. novembrī. No 1856. - 1857. gadam uzcelts mūra dievnams. Altārgleznu Kristus Getzemenes dārzā gleznojis Kārlis_ |
 |
| Aderkašu Sv. Marijas - Magdalēnas pareizticīgo baznīca |
| Draudzi izveidoja 1840. - 50. gados, bet dievnamu uzcēla 1867. gadā, dievkalpojumus noturēja latviešu valodā. Tajā ilgus gadus par priesteri kalpoja pareizticīgais latvietis Jānis Līcītis_ |
|
|
 |
| Hercoga Jēkaba medību pils drupas |
| Kurzemes hercogistes laikā 17.gs. hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz 1. Pasaules_ |
 |
| Ķoderu pilskalns jeb Lielā Vīra gulta |
| Kad svešinieks prasa, kas īpašs apskatāms Suntažos, paši suntažnieki bieži atbild: pils, baznīca un Lielā vīra gulta.
Patiesībā Lielā vīra gulta ir Kangaru kalnu paugurs to sākumposmā,_ |
 |
| Taurupes muiža |
Senais nosaukums: Taurup
Kungu māja vairākkārtīgi postīta un atjaunota un līdz mūsdienām nonākusi stipri pārbūvētā veidā. Sākotnējā kungu māja pārbūvēta tās īpašniekam_ |
 |
| Vērenes muiža |
No muižas kompleksa vislabāk ir saglabājusies 1771. g. celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un ap 4 km gara ozolu aleja.
Samērā labi saglabājušies_ |
 |
| Lobes ūdensdzirnavas |
| Pagasta teritorijā ir bijušas vairākas dzirnavas no tām saglabājušās un darbojas Lobes dzirnavas. Tās atrodas 1km no pagasta centra "Klintspārnos". Kopš 1976.gada dzirnavas ir vietējās nozīmes_ |
 |
| Jumpravas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Laikā no 1931. - 1934. gadam tika atjaunota 1830. gadā celtā un Pirmajā pasaules kara laikā izpostītā baznīca, arhitekts T. Hermanovskis. Pēc 2. pasaules kara baznīca draudzei atsavināta. Tika_ |
 |
| Suntažu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Suntažu luterāņu baznīca ir viens no pagasta simboliem. 1780 - 82.g. pēc Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlanda projekta tika uzcelts staltais mūra dievnams ar 300 sēdvietām. Savdabīgi, izmantojot_ |
|
