 |
| Salacgrīvas Romas katoļu Sv.Marijas Goreti baznīca |
| Celta 1997.g. (arh.D. Straubergs), Salacas kreisajā krastā, pie Valmieras un Vidzemes ielas krustojuma. Lieliskās akustikas dēļ baznīcā notiek garīgās mūzikas koncerti.Svētdienās Sv.Mise 16:00. |
 |
| Randu pļavas |
| Vidzemes jūrmalas posms no Ainažiem līdz Kuivižiem. Lielākais piejūras pļavu komplekss Latvijā. Randu pļavas ir Latvijā vienīgais augošais herbārijs, kur 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa_ |
 |
| Vecā Ainažu bāka |
| Vecā bāka celta 1908. gadā, 1986. gadā nogrimusi jūrā. Izcelta, atjaunota un uzstādīta kā vēstures piemineklis Valdemāra ielas malā. |
 |
| Brīvības laukums |
| Vairāk nekā 600 gadu tas kalpojis par Tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Tagad laukums_ |
 |
| Tukuma Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
| Baznīca uzcelta 1871. gadā. Tās interjers ir krāšņs un neparasts. Baznīcā apskatāmas vairākas 18. -19. gadsimta ikonas, īpaši ievērojama ir 1791. gada ikona “Dievmāte”_ |
 |
| Tukuma pilskalns |
| Tukuma jeb Vilkāju pilskalns atrodas patālu no tagadējā pilsētas centra. Tas tiek datēts ar 12. gadsimtu, un to apdzīvojuši lībieši un kurši. Par to, ka pilskalnā dzīvojuši cilvēki, liecina_ |
 |
| "Jaunmoku pils" - pils, viesnīca |
| Jaunmoku pils (1901) ir jaunākā pils Tukuma pievārtē. Muižas ēku komplekss celts laika posmā no 1901. līdz 1903. gadam pēc izcilā arhitekta Vilhelma Bokslafa metiem kā Rīgas pilsētas galvas_ |
|
|
 |
| Salacas lībiešu pilskalns |
| Pilskalns atrodams Salacas labajā krastā. 1226. gadā te uzcelta Rīgas bīskapa pils, kas nopostīta 1577. gadā. Aizsērējušos pils grāvjos atrastas kuģu atliekas. Teika vēstī, ka lībiešu pili,_ |
 |
| Salacgrīvas muzejs |
| Salacgrīvas muzejs dibināts 1998.gadā un atrodas uz pilsētas vecās biedrības mājas pamatiem 1989.gadā uzceltā namā.Muzeja krājumu veido vēstures materiāli par Salacgrīvas pilsētu un tās_ |
 |
| Ainažu Ziemeļu mols |
| Vairāk nekā puskilometru garais mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem, būvēts 1928. gadā. Uz mola savulaik bijis izbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars. Mola atliekas redzamas arī_ |
 |
| Tukuma pilsētas vēstures muzejs - Pils tornis |
| Pils tornis ir senākā ēka Tukumā. Tā saglabājusies kā fragments no viduslaiku pils, ko ap 1300. gadu būvējis Livonijas ordenis. Pils vairākas reizes postīta un atjaunota, bet beigusi pastāvēt_ |
 |
| Galerija "Durvis" |
| Mākslas galerijā "Durvis" katru mēnesi iespējams apskatīt jaunas bezmaksas izstādes, iegādājami lietišķās mākslas priekšmeti, gleznas un suvenīri piemiņai no Tukuma._ |
 |
| Ozolpils muiža |
| Ozolpils muiža celta 1931. gadā - ēkā savulaik atradies gan Smārdes pagastnams, gan Ozolpils biedrības nams, gan klubs. Pie pils apskatāmi divi bojāti lielgabali (17. gadsimts). |
 |
| Vecsātu (Ķīšu) pilskalns |
| Vecsātu pilskalns tiek saukts arī par Ķīšu pilskalnu. Tas atrodas mazliet uz ziemeļiem no Sātu baznīcas. Te vietējie iedzīvotāji atraduši saktas, gredzenus un aproces, kuras spriežot pēc formas,_ |
|
|
 |
| Lielsalacas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1857.g. agrākās koka baznīcas vietā. Altāris un kancele saglabājušies no 18. gs. otrās puses. Baznīcā apskatāma altārglezna "Kristus debesbraukšana" ( 1847. T.Gelhārs_ |
 |
| Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs |
| Muzejs atrodas vecajā skolas namā - zvejnieka Jura Veides kalpu mājā Rīgas–Tallinas šosejas 115. kilometrā. Šeit iespējams iepazīties ar jūrskolas, Vidzemes kuģniecības un_ |
 |
| Veides pils |
| Ēku 1902. gadā cēlis veiksmīgs vietējais zvejnieks – uzņēmējs M. Veide – viens no Ainažu pilsētas un arī jūrskolas dibinātājiem. Šī koka ēka noteikti ir pelnījusi aizsardzību un lielāku_ |
 |
| Tukuma Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā mūra baznīca datēta ar 1644. gadu, kurai vēlāk – 1788. un 1789. gadā piebūvēts ģērbkambaris. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā. Tagadējo altārgleznu “Kristus_ |
 |
| Audēju darbnīca |
| Audēju darbnīca ir vieta darbīgiem un radošiem cilvēkiem, kur Tautas lietišķās mākslas studijas "Durbe" meistares aicina iepazīt Tukuma novada etnogrāfiskās tradīcijas_ |
 |
| Degoles vējdzirnavas |
| Degoles vējdzirnavas (1857) skatāmas no Tukuma - Jaunpils ceļa. Tās ar vēja spēku darbojušās līdz 1963. gadam un ir vienīgās tik labi saglabājušās neizpostītas vējdzirnavas Tukuma rajonā._ |
 |
| Kukšu muiža |
| Kukšu muiža ir tipiska 18. gadsimta sākuma līdzenuma muiža. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1530. gadā, bet tās nosaukums esot cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu_ |
|
