Ķemeru nacionālais parks

Ķemeru nacionālais parks /ĶNP/ ir nodibināts 1997.gadā. Ģeogrāfiski Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskares punkts. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas /Krāču kalni, Zaļā kāpa u.c./, kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Senatnē zemei paceļoties, bet jūrai atkāpjoties veidojušies piekrastes lagūnu ezeri- Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Nacionālā parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30m dziļo Valguma ezeru to pakājē Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru (Lielais) tīrelis. Visā teritorijā dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi - Ķemeru kūrorta attīstības pamats

Lielo bioloģisko daudzveidību Ķemeru nacionālajā parkā rada dažādās ekosistēmas ar atšķirīgajām augu un dzīvnieku sabiedrībām. Augu daudzveidību ĶNP teritorijā nodrošina daudzveidīgie augšņu cilmieži un labvēlīgie mitruma apstākļi. Šeit aug 25% no Latvijas Sarkanās grāmatas augiem. Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzeltenā dzegužkurpīte, plašas lakšu /mežloku/ audzes. Piejūras zonā ar kalciju bagātajās augsnēs nav retums dižā aslape, rūsganā melncere un parastā purvamirte /balzāmkārkliņš/. Zāļu purvos krāšņi zied dažādu sugu orhidejas- Baltijas, stāvlapu, asinssarkanā un plankumainā dzegužpirkstītes, Lezeļa lipare.

Dzīvnieku valsti plaši pārstāv daudzās putnu sugas. Latvijā un Eiropā reti sastopamie jūras ērglis, ūpis, lietuvainis šeit ir atraduši pastāvīgas mājvietas. Īpaši labvēlīgi barošanās un ligzdošanas apstākļi Ķemeru nacionālajā parkā ir melnajam stārĶim /ligzdo 7-8 pāri/,dzērvei un mazajam ērglim. Vietām lielā skaitā ligzdo Rietumeiropā katastrofāli izzūdošā grieze. Mazskartie meži ir izcila dzīvesvieta retajiem dzeņiem - trīspirkstu, vidējam un baltmuguras. Daudzās vietās sugu un biotopu daudzveidību palielina bebru darbība, kuras rezultātā daudzviet stabilizējas apvidus ūdensrežīms. Lielie purvi ir drošs patvērums alņiem, bet parka lielajā mežu masīvā mīt staltbrieži, mežacūkas, stirnas un vilki.