logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Decembris
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31
Janvāris
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 295
Viesi - 295
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!

Latgales Reģions

Mājas lapa: www.latgale.lv

Apraksts

Tagadējā Latgale jau kopš seniem laikiem ir latgaļu apdzīvota zeme. Daugava – sens, ērts tirdzniecības ceļš, tāpēc latgaļiem bija sakari ar romiešiem, bizantiešiem, arābiem.

Latgale ir gandrīz viena ceturtā daļa no Latvijas.Vēsturiski Latgale apzīmē visu Latviju uz austrumiem no Daugavas, no lībiešu cilts robežas līdz slāvu robežām. Senā Latgale (tagadējā Vidzeme un Latgale), esot poļu pakļautībā 16.gadsimtā saucās par "Pārdaugavas hercogisti". Latgales 150 pilskalni vēl tagad liecina par nocietinātām novadu pilīm, kurās valdīja pašu zemes vecākie, kungi un lielkungi, kur atsevišķi novadi dzīvoja turībā un labklājībā.

10. – 12. gs. tagadējā Latgales teritorija ietilpa Jersikas un Atzeles valstīs. 12. gs. beigās – 13. gs sākumā šīs valstis nonāca vācu krustnešu rokās un tika iekļautas Livonijā.

16. gs. arī Latgali skāra reformācija, katoļticību izspieda luterānisms, tomēr jau 1561. gadā Latgale kļuva par Polijas sastāvdaļu, tāpēc šeit valdošās bija katoliskās tradīcijas. Pārpoļojās arī pazīstamākās vācu izcelsmes dzimtas (Plāteri, Borhi, Zībergi u.c.).

Pēc poļu–zviedru kara (1600 – 1629) Latgale palika Polijas īpašumā un to sāka dēvēt par Inflantiju jeb Polijas Vidzemi. Pastiprinājās atšķirība Latgales vēstures gaitā. Svarīgākās tās izpausmes - katoļticība, latgaliešu rakstība uz poļu ortogrāfijas bāzes, raibs etniskais sastāvs, svešzemju smagais ekonomiskais jūgs.

1772. gadā Latgale tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā. Sākumā Krievija neiejaucās "no Polijas pievienoto guberņu" iekšējās lietās. Pēc poļu sacelšanās 1831. gadā sākās vēršanās pret visu polisko (līdz ar to katolisko un latgalisko). Poļu ierēdņus nomainīja krievi, skolās bija aizliegts sarunāties latgaliski, visur sāka dominēt krievu valoda. 40 gadus (1864 – 1904) bija aizliegta latīņu druka. Grāmatas iespiest, pārrakstīt, izplatīt varēja tikai nelegāli, tomēr mēģinājums ieviest slāvu rakstību cieta neveiksmi. Pēc drukas aizlieguma atcelšanas 1904. gadā sākās Latgales atmoda, kuru raksturoja tautas aktivitātes kultūras, saimniecības, politikas jomā. 1917. gadā Latgales sabiedriskie darbinieki Rēzeknes kongresā pieņēma lēmumu par atkalapvienošanos ar pārējo Latviju. Šī iecere tika realizēta tikai pēc 1920. gada, kad Latvijā noslēdzās brīvības cīņas.

Latgalē ir sava valoda.

Ne velti Latgale tiek saukta par Zilo ezeru zemi, tajā atrodams gan Latvijas lielâkais ezers Lubāns (82,1 km2) un dziļākais ezers Baltijā -Dridzis (maks. dziļums 63 m), otrs lielākais - Rāznas ezers atrodas netālu no Rēzeknes, unikāls dabas liegums ir Ežezers ar 36 salām un ar savu krāsu un teikām noslēpumainais - Velnezers.

Austrumlatvijas zemienē atrodas lielākie purvi. Latvijas lielākais purvs – Teiču purvs – aizņem Madonas un Jēkabpils rajonu teritorijas daļu. Meži aizņem 30% novada teritorijas. Latgalē ir plašas kūdras atradnes. Klimats Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas novadiem ir kontinentālāks.

 Latgales kultūrainavai raksturīgi ir krucifiksi ceļu krustojumos, baltie dievnamu torņi pāri siliem, pilskalni, muižas un pilis.

Podnieku darināta keramika - krūkas, podi un svečturi, siltās krāsās bagātīgi vizuļojošas glazūras - tā ir tradicionāla Latgales vizītkarte.

Latgalē atrodas vairāki aizsargājamie dabas objekti: Teiču rezervāts, Drīdža, Istras, Pildas, Adamovas ezeri un to apkārtne, daudzi parki, kā arī lielākais Latvijas laukakmens Daugavpils rajona Nīcgalē.

Apskates objekti Skatīt objektu albūmu
Viļušu (Viljušu) avots
Avots atrodas Daugavas labā krasta palienes pakājē, iepretī "Viļušu" mājām, kas tagad nodēvētas par "Atvariem". Tas, acīmredzot, ir spēcīgākais avots Daugavpils rajona teritorijā- debits_
Līvānu evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja_
Lāča dārzs
Lāču parks veidots 20.gs. 90. gados kādreizējā Balvu muižas augļu dārza vietā. Lāča dārza centrā joprojām atrodas muižas dzimtļaužu raktais dīķis ar saliņu. Laukakmeņu kompozīcijas_
Kupravas Romas katoļu baznīca
Kupravas draudze dibināta 1925. gadā. Kad draudzei piešķira 15 ha zemes. Liepnas ceļa malā Broņislava Kivrāna vadībā, 1928. gadā uz augsta akmens pamata tika uzbūvēta māja. Ēkas kreisajā_
Jaunsventes muiža
Jaunsventes muižas ansamblī ap taisnstūra pagalmu grupējas virkne ēku. Kungu nams celts 1912. gadā. Tam pretējā pagalma pusē veidoti vareni ieejas vārti, abpus tiem stāv vienāda izmēra klētis._
Svētās Marijas statuja
LAIKA ZIŅAS LATGALES REĢIONS
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100