 |
| Stacija "Umernieki" |
|
 |
| Piksāru baznīca |
| Pēc Rūjienas draudzes sadalīšanas Ziemeļu un Dienvidu draudzēs (1881.g.) Naukšēnu muižas īpašnieks atvēlēja zemes gabalu un 5000 rubļu Piksāru baznīcas celšanai. Baznīca ar pārtraukumiem_ |
 |
| Mārcienas pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Raunas Romas katoļu baznīca |
|
 |
| Skujenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmo dievnamu te uzcēla 1345. g., nākamo 1839.-1845. g. M. Sāruma vadībā. Vecpiebalgas luterāņu baznīcu sagrāva 1944. g. rudenī 2. pasaules kara laikā, to atjaunoja 1995.-1997. g. pēc arhitektes_ |
 |
| Zeltiņu evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
|
|
 |
| Biškopības muzejs |
Alūksnes novada Veclaicenes pagastā Raipala ezera krastā darbojas biškopības muzejs.
Muzeja aizsākums meklējams pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad biškopji Laimonis_ |
 |
| Nītaures Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
| Celta 1860. gadā. Savdabīgs arhitektoniskais risinājums, kur kopā ar baznīcu, celta arī mācītājmuiža un kapliča. |
 |
| Bij. Palsmanes pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Raunas luterāņu baznīca |
| Nozīmīgs sakrālās arhitektūras piemineklis, kura pirmsākumi meklējami jau 13.gs. beigās. Turpmākajos gadsimtos tā vairākkārt gan stipri postīta, gan pārbūvēta, īpaši pamatīgi 19.gs._ |
 |
| Lodes (Apšu) luterāņu baznīca |
| Celta 1780. g. guļbūves tehnikā. Līdz 20. gs. sākumam dievnamam bijis salmu jumts. Pēc celtniecības paņēmieniem baznīca atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas. 1994. g. atjaunots baznīcas_ |
 |
| Stirnienes Sv. Laurencija katoļu baznīca |
| Sarkanais laukakmeņu dievnams ar diviem torņiem ir pamānams jau iztalēm. Dievnamu saka celt 1907.-1909.gadā. Iesvētija 1914.gadā. |
 |
| Līdēres Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca |
|
|
|
 |
| Lūšakrogs |
Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
1916. gadā kroga ēkas nomājis Pēteris Strazdiņš, vēlāk - citi krodzinieki. Kroga darbības laiks iezīmējies ar plašajiem "Lūša" tirgiem divas_ |
 |
| Nītaures evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
 |
| Ķuršu Sv. Gaišreģa Elijas pareizticīgo baznīca |
| Baznīcu uzsāka celt 1935.gadā. Pabeidza un iesvētīja 1937.gadā. |
 |
| Kosas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Veclaicenes pareizticīgo baznīca |
| Baznīca celta no laukakmeņiem 1892. gadā. |
 |
| Zaubes luterāņu baznīca |
|
 |
| Āraišu evaņģēliski luteriskā baznīca |
|
Pirmā baznīca celta ap 1225. g., 17. un 18. gs. vairākkārt pārbūvēta un papla?ināta, līdz 1793. g. ieguvusi savu pašreizējo izskatu. Dievnama interjers veidots galvenokārt 18. gs. Pirmais_ |
|
