 |
| Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1781. - 1788.gados Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlenda Latvijā. Torņa augstums ir55.5 metri. Viena no celtnes raksturīgākajām iezīmēm ir savdabīgais, krāsainais kalto laukakmeņu_ |
 |
| Liepnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Celta 1935. - 1937. g. no laukakmeņiem.
Sākotnēji baznīcai bijis 6m augsts tornis. Kara laika kaujās (Liepnas kauja),tas ticis sašauts un ar šķembām sasists.Bet 2005.gada vasarā_ |
 |
| Tirzas Svētavots |
| Gulbenes rajonā Tirzā aplūkojams Tirzas svētavots pie Zvanuleju mājām. To dēvē arī par Dzīvības, Veselības jeb Svēto avotu. Pirmās ziņas par šo avotu saglabājušās no 1748._ |
 |
| Kāzu muzejs |
| Senāk “Rubenēs” saimniekojusi Apses dzimta. Dzīvojamā ēka un klēts celtas 1869.gadā, pirts – 1914., bet 1930.gadā no laukakmeņiem uzcelta kūts. Gar īpašuma robežām_ |
 |
| Kalna muiža |
| Muižas apbūve veidojusies no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam. Muižas pils celta 19. gs. vidū un vēlāk vairākkārt pārbūvēta. Pēc 1904. g. ugunsgrēka ēku pārbūvēja, piešķirot tai klasicisma_ |
 |
| Varakļānu pils ar parku |
| Klasicisma stila pils celta 1783.-89.g. grāfam M. Borham pēc itāļu arhitekta V.Macoti projekta un ir viena no ievērojamākajām Latgales pilīm. Pie pils Macoti projektētais romantiskā stila ainavu_ |
 |
| Līgavas (sarkanā) ala |
| Līgavas alu atradīsiet lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9 m, pl = 3,1 m, h = 2,7 m (1996.g.).
Faktiski tā ir mākslīgi_ |
|
|
 |
| Gulbenes - Alūksnes Mazbānītis |
| Gulbenes - Alūksnes bānītis ir vienīgais dzelzceļš Latvijā, kurš atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Pa dzelzceļu notiek regulāri pasažieru pārvadājumi starp divu_ |
 |
| Bijušā PSRS stratēģiskā kodolraķešu bāze pie Zeltiņiem |
| Bijušās PSRS kodolraķešu bāzes likvidetas 1989.g.PSRS armijas objektā apskatāma kara pilsētiņa un raķešu palaišanas un uzglabāšanas iekārtas, kā arī viens_ |
 |
| Plēķu akmens |
| Uz R no Plēķu mājām Tirzas sānu gravā, apmēram pussimt metru no Tirzas upes meklējams 4,7 m garais, 3,9 m platais un līdz 3m augstais Plēķu akmens. Tā tilpums vērtējams ap 30 m3. Īpaši_ |
 |
| Jaungulbenes muiža |
| Muižas pils ir ievērojams eklektisma arhitektūras piemineklis. Tā būvēta ap 1878. g. Tjūdoru neogotikas stilā ar izteikti simetriskām formām. Vēlāk pils vairākkārt tikusi pārbūvēta.1900._ |
 |
| Litenes muiža |
| 1820. g. par Litenes muižas īpašnieku kļuva baronu Volfu dzimta. Muižas pils celta 19. gs. pirmajā pusē klasicisma stilā, vēlāk vairākkart pārbūvēta un atjaunota pēc nodedzināšanas_ |
 |
| Zilaiskalns (129,7m) |
| Allaž tērpies zilas dūmakas mētelī, teikām un nostāstiem apvīts Kocēnu pagastā paceļas Zilais kalns . Kalns atrodas Burtnieku līdzenumā, 12 km uz rietumiem no Valmieras. Tā absolūtais augstums_ |
 |
| Velnala |
| Smilšakmeņos ir izveidojušās vairākas nišas un plaisas, kā arī 10,5 m gara ala - Velnala, no kuras iztek avots. |
|
|
 |
| Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejs |
| Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs atvērts 1959. gada 1.aprīlī, divās telpās Pils ielā 74, Alūksnes Jaunajā pilī ar 373 vienībām. Krājuma pamatā - Alūksnes 1. vidusskolas novadpētniecības_ |
 |
| Lizuma vējdzirnavas |
| Četrstāvu mūra ēka, celta 19. gs. pirmajā pusē. Dzirnavās iekārtota izstāžu zāle, kurā eksponētas gan Lizuma, gan tālākā apkaimē dzīvojošo mākslinieku gleznas. |
 |
| Rutkastes (Līkanšu) pilskalns |
| Ap 12 m augstai pilskalns atrodas pie pašas Gulbenes pilsētas robežas, Gulbene - Smiltene ceļa malā. Pilskalnam ir trūcigs kultūrslānis, uzskata,ka te savulaik bijusi kapsēta. Saglabājusies teika,_ |
 |
| Stāmerienas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca |
| Baznīca pareizticīgajiem pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz ar muižas īpašnieku J. G. E. fon Volfu, tam apprecoties ar krievieti Sofiju Potjomkinu, nomainīja ticību. Dievnams būvēts 1902. -_ |
 |
| Varakļānu Sv. Viktora Romas katoļu baznīca un kapela |
| Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Romas katoļu baznīca. Tās draudze viena no lielākajām katoļu draudzēm Latvijā. Par mākslas pieminekļiem uzskatāma čuguna sētiņa un vārti pie baznīcas._ |
 |
| Līgotņu ala |
| Gaujas kreisā pamatkrasta Tītmaņu iezī lejpus Tītmaņiem atrodas Līgotņu ala. Sarkanīgā smilšakmens ala atrodas samērā augstu virs vecupes, Tītmaņu ieža vidusdaļā. Tās l = 16,7 m, pl =_ |
 |
| Eņģeļu ala |
| Salacas kreisajā krastā ir skaista ala, ko sauc par Eņģeļu alu. Par to stāsta sena teika -
Dievs, redzēdams, ka Vells rauj cilvēkus Salacā, nosūtījis virs zemes eņģeli, kurš dzīvo Eņģeļu_ |
|
