 |
| Patkula ala |
| Patkula ala, saukta arī par Stoķu un Līgotāju alu, meklējama 1km lejpus Vaidavas dzirnavu aizsprosta Strīķupes kreisajā krastā. Alas eju kopējais garums ir ap 30 m, griestu maksimālais augstums_ |
 |
| Lazdukalna skatu tornis |
| Uzmanību! Objekts ir slēgts apmeklējumam. Paredzēta rekonstrukcija.Uzcelts 1999.gadā vienā no Smiltenes raksturīgākajiem pakalniem - Lazdukalnā. Torņa augstums 21 m, skatu platforma 17 m. No torņa_ |
 |
| Valkas novadpētniecības muzejs |
| Ēka tika celta 1950.gadā kā Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. No 1853.-1881.gadam tā vadītājs ir J. Cimze, bet pats seminārs darbojies līdz 1890.gadam. šajā laikā tika sagatavoti_ |
 |
| Brāļu kapu memoriāls |
| Brāļu kapu memoriāls veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas karavīriem. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414 kritušo cīnītāju vārdi. |
 |
| Aumeisteru muiža (Serbigal) |
| 18. gs. otrajā pusē fon Vulfu dzimtai celtā pils, pagarinot būvapjomu, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Saglabājušies historisma interjera apdares fragmenti – koka kasešu griesti,_ |
 |
| Trikātas viduslaiku pilsdrupas |
| Abulas labajā krastā stāvajā latgaļu pilskalnā 14.gs. ordenis uzcēla mūra pili, ko iespējams nopostīja Ziemeļu kara laikā. Teika stāsta, ka uz Trikātas centrā esošās ordeņa pils_ |
 |
| Gaujienas muižas pils, O. Vācieša vidusskola |
| Muižas pils celta 1850. - 1860. g. vēlā klasicisma stilā. Līdz 1918. g. muiža piederēja baronu Vulfu dzimtai. Pils ieeju rotā no akmens veidots lauvu pāris. Tagad pilī atrodas O. Vācieša Gaujienas_ |
|
|
 |
| Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca lepni stāv pašā pilsētas centrā. Tā celta 1859.gadā. Vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Tās logi gotu stilā un iekšpusi rotā izcili vērtīgi kokgriezumi, altārglezna_ |
 |
| Cērtenes pilskalns |
| Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalns aprakstīts jau 1794.g. un tā plānu zīmējis pazīstamais tā laika kartogrāfs L.A Mellins. 1882.gadā_ |
 |
| Valkas (Lugažu) Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca atrodas pašā Valkas centrā, Raiņa un Rīgas ielu krustojumā. Pirmo reizi tās vārds dokumentos parādās 1477. gadā, tajā laikā tā saukta svētās Katrīnas vārdā. Baznīcu gadu_ |
 |
| Silvas dendroloģiskais parks |
| Lielākais dendroloģiskais parks Vidzemē (15 ha, 234 koku sugas). |
 |
| Vijciema čiekurkalte |
| 1895. gadā pēc plašiem meža ugunskuriem darbību uzsākusī čiekuru kalte ir senākā Latvijā un viena no visvecākajām Eiropā, kas joprojām darbojas. Vijciema čiekurkalte pēc_ |
 |
| Trikātas evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca |
| Baznīca celta 1694. gadā. Baznīcā atrodas vairāki ievērojami mākslas un vēsti=ures priekšmeti, t.sk. glezna “Svētais vakarēdiens” un altāris (18.gs 1. puse). |
 |
| Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas" |
| Muzejs atrodas gleznainajā Gaujienas parkā, bijušajā muižas aldara mājā, kuru 1922.gadā valdība piešķīra īpašumā Latvijas mūzikas izglītības pamatlicējam Jāzepam_ |
|
|
 |
| Smiltenes Romas katoļu baznīca |
| Jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā piedaloties kardinālam J.Pujātam. |
 |
| Vecsautiņu avoti |
| Valkas rajons, Launkalnes pag. Smiltenes – Gulbenes ceļa labajā pusē, Puju strauta labajā krastā 550 m ZR no Sautiņiem; |
 |
| Kultūras un atpūtas parks ar estrādi |
| Priežu šalkoņa, spirgts un svaigs gaiss aicina gan pilsētas iedzīvotājus gan viesus pastaigāties. Parkā izvietota brīvdabas dziesmu un deju svētku estrāde, kura zīmīga ar to, kas starp skatuvi_ |
 |
| Palsmanes ev.lut. baznīca |
| Viena no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā, kurai ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Celta 1817.gadā. |
 |
| Vijciema evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām. Celta 1852.gadā. Apskate par ziedojumiem. |
 |
| Gaujienas pilsdrupas |
| 1238. g. celta Livonijas ordeņa pils. Stratēģiski svarīgā vietā, kur krustojās Gaujas ūdensceļš ar Pleskavas-Rīgas ceļu. Sagrauta Ziemeļu kara laikā 1702. g. Līdz mūsdienām saglabājušās_ |
 |
| Dikļu evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Vēstures rakstos Dikļu baznīca minēta 1630.gadā. Tā bijusi ar kaļķa sienām un salmu jumtu. 1722.gadā baznīca pārbūvēta un celta tagadējos dievnama apmēros. 1848.gadā bojājumu dēļ baznīca_ |
|
