 |
| Rankas muižas apbūves ansamblis |
| Pastāv uzskats, ka Rankas muižas pils celta 18.gs. vidū un vairākkārt pārbūvēta, īpaši 1836. - 1866. gados. Šajā laikā celtas pārējās muižas saimniecības ēkas, kuras daļēji_ |
 |
| Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Tirzas luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Gulbenes rajonā. 1823.gadā pēc arhitekta F. Zīgeļa projekta sākās Tirzas baznīcas celtniecība pakalnā tieši pretī vecās_ |
 |
| Trapenes lapegļu aleja |
| Aleju, kas ved no Trapenes uz Līzespastu uzskata par garāko Latvijā. Aleja ir apmēram 5,5 km gara (apm. 630 lapegļu). |
 |
| Ates jeb Ottes ūdensdzirnavas |
| Ūdensdzirnavu komplekss ir rajona nozīmes arhitektūras piemineklis, tās vēl joprojām ir darba kārtībā – maļ, bīdelē, grūbo un gatavo putraimus. Tikai dzirnavu ēkas sešās istabās_ |
 |
| Opekalna (Apekalna) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Visaugstāk virs jūras līmeņa uzceltā baznīca (1774-1779) Latvijā. Nozīmīgs Ziemeļvidzemes 18.gs. baroka un klasicisma formās celta dievnama paraugs. Pirmā Opekalna draudze šeit minēta_ |
 |
| Drusku pilskalns |
| Viens no stāvakajien pilskalniem Latvijā. Ta augstums 246 m vjl. un 80 m virs D esošā Pilskalna ezera līmeņa. No pilskalna un 3 klajajiem pauguriem uz Z no tā paveras brīnišķīgs skats uz Alūksnes_ |
 |
| Tempļa kalns |
Tempļa kalns senākā apdzīvotā vieta Alūksnes rajonā, kura virsotnē atrodas Slavas templis - granīta rotonda (1807).
Tempļa kalns atrodas Alūksnes ezera Dienvidrietumu krasta pussalā._ |
|
|
 |
| Velēnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta no laukakmeņiem 1896.-1898. gadā. Tā ir jau piektā baznīca kas būvēta tieši šai vietā. Pirmās koka baznīcas jumts it kā bijis klāts ar velēnām, un no tā Velēna_ |
 |
| Sinoles dzirnavas |
| Sinoles dzirnavas celtas 1872. gadā un kopā ar dzirnavu aizsprostu atrodas 4 km lejpus Sinoles krācēm, augšpus tilta pār Gauju. |
 |
| Beļavas (Kārtenes) pilskalns (178m) |
| Senais letgaļu pilskalns atrodas pie "Ilgupjem" un paceļas 178 m virs jūras līmeņa.
Beļavas pilskalns ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā, tas atrodas apmēram 20 m uz ziemeļrietumiem_ |
 |
| Raganu klintis |
| Starp Apes vidusskolu un kapsētu vaidavas kreisajā krastā ir izveidojušies 8 - 10 m augsti līdz pat 100 m gari smilsakmens atsegumi - Raganu klintis lejasdaļā upes straume izskalojusi nelielas_ |
 |
| Maraspēdas akmens |
| Uzkāpjot Dievakalnā (Dievu kalnā) tā virsotnes mežainajā daļā meklējiet Maraspēdas akmeni: 2,7 m garaja un 2,3 m platajā akmenī redzami vairāki iedobumi, kas atgādina pēdu nospiedumus._ |
 |
| Dēliņkalns |
| Augstākais Alūksnes augstienes un Ziemeļvidzemes paugurs. Sniega sega šeit saglabājas ilgāk nekā citviet Latvijā. Dēliņkalna nogāzēs ierīkotas vairākas kalnu slēpošanas trases. |
 |
| Glika ozoli |
| 1685.gadā E. Gliks - vācu mācītājs, literāts un pedagogs, pārtulkoja Jauno derību, bet 1689.gadā - Veco derību. Par piemiņu paveiktajam darbam, viņš muižas parkā, pretim dzīvojamai_ |
|
|
 |
| Lizuma muiža |
| Pils celta 1836.g. īpašnieka Otto Johana Gotlība fon Volfa laikā. Pārbūvēta 19.gs. vidū neogotikas stilā. Ap pili plešas 7,0 ha parks.Vecākie parka stādījumi iespējams attiecas_ |
 |
| Zvārtavas muižas pils |
| Muižas pils celta 1881. g. Tjūdoru neogotikas stilā no kaltiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem. Tajā daļēji saglabājusies sākotnējā interjera apdare. Muižas vēsture saistīta ar Ceikelu_ |
 |
| Beļavas muiža |
| Beļavas muižas ēka celta 1750. gadā, nedaudz pārbūvēta 19.gs. un 20.gs sāk., saglabājot sākotnējo 18.gs. muižnieku dzīvojamās mājas izskatu: taisnstūrveida vienstāva celtne ar krusta velvēm_ |
 |
| Grūbes ūdenskritums (Vaidavas grūbe) |
Augstums: 4,2 - 4,3 m
Platums: Ap 4 m
Upe: Vaidava
Pieejamība: Viegli - ūdenskritums atrodas netālu no Vidzemes šosejas, pie tā var piebraukt ar automašīnu.
Apraksts: Kādreiz ūdenskritums_ |
 |
| Palpiera naudas akmens |
| Palpiera ezera R krasta nogāzē gulošais akmens saistīts ar nostāstiem par zviedru kareivjiem, kas zem akmens paslēpuši naudu. Akmens ir 3,6 m garš, 3 m plats un 2,3 m augsts. Netālu atrodas Ziemeļu_ |
 |
| Livonijas ordeņa pilsdrupas |
Pils celta 1342.gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā Alūksnes ezera lielākajā salā.
Cietoksnis ar 1,85m bieziem laukakmens mūriem un 8 torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem_ |
 |
| Alūksnes muižas parks |
| Parka pirmsākumi saistāmi ar 18.gs otro pusi, kad Alūksnes teritoriju ieguvis Oto Hermanis fon Fītinghofs - Šēls. Parka iekārtošanā dalību ņēmuši pazīstami tā laika arhitekti, mākslas amatnieki_ |
|
