 | | Raimonds Pauls |  |
No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls ir Rīgas estrādes orķestra vadītājs, vienlaikus diriģents un pianists. 1972. gadā izveido Latvijas radio estrādes ansambli “Studija” ar solistiem Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku, kas pēc vairākkārtējas sastāvu maiņas 1973.gadā pārtop par “Modo” . “Modo” kļūst par ansambli, kas gūst vērienīgus panākumus ne tikai Latvijā, bet visā bijušajā PSRS un arī ārvalstīs. Grupas sastāvā muzicē Boriss Bannihs, Vjačeslavs Mitrohins, Valerijs Boldirevs , Zigmars Liepiņš, kā arī dziedātājas Aija Kukule un Mirdza Zīvere.
No 1978. līdz 1982. gadam diriģē LPSR TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestri.
No 1982. gada ir Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada šīs redakcijas galvenais režisors.
Pēc R. Paula iniciatīvas 1985. gadā tiek izveidota Latvijas radio grupa “Remix”, vēlāk arī sadarbība ar vairākām citām grupām – “Inversija”, “Credo”, “Dālderi”, palīdzot ar savu jau profesionālo skanējumu un saviem skaņdarbiem, iesācējiem popularitāti un panākumus. Ilgstoša sadarbība arī ar Krievijas mūziķiem Allu Pugačovu un Valeriju Ļeontjevu.
R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, strādājis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. No 1988. līdz 1993. gadam – Latvijas kultūras ministrs. 1993. gadā kļūst par Latvijas Valsts prezidenta padomnieku.
Darbs valsts iestādēs nav šķērslis, lai aktīvi koncertētu gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Turpinot ilgstošo sadarbību ar bērnu popgrupu “Dzeguzīte”, 1996. gadā kopā ar solisti Laimu Vaikuli sniedz koncertus Maskavā koncertzālē “Rossija”, Sanktpēterburgā un “Madison Square Garden” koncertzālē Ņujorkā.
1997. gada maijā maestro kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts viņa mīļākā komponista Džordža Gēršvina simtgadei.
Raimonds Pauls ir sacerējis mūziku sešiem mūzikliem, īpašu popularitāti gūst “Māsa Kerija” (1978.). Deviņdesmito gadu beigās tas piedzīvo jaunu iestudējumu Krievu drāmas teātrī, un katrā izrādē pie klavierēm sēž pats maestro.
Populāri kļūst arī iestudējumi – “Nāc pie puikām!” 1982. gadā , “Meža gulbji” 1995. gadā “Leģenda par Zaļo jumpravu” 2004.gadā R. Pauls ir sacerējis mūziku trim baletiem, vairāk kā 50 filmām un teātru izrādēm.
Populārs ir kļuvis festivāls “Ziņģe”, kas norisinās katru vasaru dažādās Latvijas vietās – Krāslavā, Valmierā, Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Pierīgā un vēl daudz kur citur.
Daudzi no Raimonda Paula albumiem tiek izdoti arī citur pasaulē – Krievijā, Somijā un Japānā.
“R.Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi dziedošas, viegli uztveramas melodijas ar mūsdienu deju ritmiem. Izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz viņam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienas estrādes mūzikas paraugos. Bet cauri it kā “neitrālajai” melodijai neuzbāzīgi, bet neatlaidīgi vīd latviešu dziesmai raksturīgās intonācijas. Komponists gan nekur neizmanto folkloras materiālus un arī necenšas tos atdarināt, tomēr viņa sacerētās mūzikas nacionālais sakņojums jūtams skaidri un nepārprotami.“
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (13)
