|
| Aprīlis | | 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
 |
| 29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
|
|
| Viesi - 474 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
| Raksti > Vēsture |
Ieskats Kokneses vēsturē |
Autors: www.koknese.lv
27.03.2006
Skatīts 10190 reizes |
Mūsu ēras 7.gs.Koknesē apmetās pirmie latvieši, kas divu gadsimtu laikā izveidoja savu sabiedrisko iekārtu.
10.gs.Kokneses pilsētiņā dzīvojuši jau kādi 800 - 1000 cilvēku. Jau ap 1200.gadu Kokneses vārds tiek minēts rakstos. Pastāvējuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie kā arī krieviskais variants, bet visi tie avasināti no upes "Kokna" nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta upe Pērse.
|
 | | Kokneses pilsdrupas | |  | | Kokneses evaņģēliski luteriskā baznīca | |
Jau 13.gs. Kokneses pilsētā esot bijis ap 1200 iedzīvotāju, pastāvējušas divas baznīcas, apmēram 100 māju, Koknesei bijusi sava kapsēta. Tā kā Koknese ir tolaik ievērojams un apdzīvots bīskapijas centrs, kur aktīvi noris amatniecība un tidzniecība, 1277.gadā tai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un kopš 14.gs. Koknese ietilpst Hanzas savienībā.
Koknese sava militāri stratēģiskā novietojuma dēļ cietusi gan krusta karu laikā 12.-13.gs., kad to iekarojuši gan leiši, gan krievi, tāpat tas turpinājies arī Livonijas valstu konfederācijas laikā, kad pēc Kokneses kāroja Zobenbrāļu ordenis tā arī bīskaps. Tā pamīšus bijusi gan bīskapa, gan ordeņa pakļautībā. Pēc Livonijas valsts sabrukuma Koknese nonāk poļu un leišu valdījumā.
1577.gadā Koknesē iebrūk Ivana Bargā karaspēks, pēc kura aiziešanas Koknese palika izlaupīta un izpostīta.
Vēstures rakstos minēts, ka 1555.gadā Koknesē bijusi luterāņu draudze. Koknesei baznīcas reformācija negāja secen, un luterānisma parādīšanās Latvijas teritorijā iezīmējās ar latviešu aktīvāku piedalīšanos baznīcas un ticības jautājumu risināšanā, kā arī pirmo rakstu latviešu valodā rašanos. 1687.gadā tika uzcelta luterāņu baznīca gotikas stilā. No 1687. līdz 1702. gadam tajā darbojies mācītājs Ernests Gliks. Baznīca vēl joprojām atrodas tajā pašā vietā.
17.gs. sākums iezīmējas ar poļu un zviedru savstarpējām cīņām par ietekmi bijušās Livonijas teritorijās, kuru laikā Koknese atkal stipri cieta līdz cīņās atkarota no 1625.g. Koknesē, tāpat kā visā Vidzemes teritorijā, nostiprinājās zviedru vara. Tomēr, tas netraucēja krievu kņazam, Pētera I tēvam Aleksejam Mihailovičam ar saviem karapulkiem 1677.gadā atkal izpostīt Koknesi, atstājot drupas un līķu kaudzes.
Pēc krievu padzīšanas zviedri 1684.gadā nojauca pilsētu un pārcēla to atkal Krievkalnā, taču pilsēta nespēja atgūties no ilgajiem postījumiem un nīkuļoja.
Zviedru laiki zīmīgi ar to, ka 1688.gadā tiek dibināta pirmā latviešu skola Koknesē un kopš šī laika, izglītības ceļš Koknesē gandrīz bez pērtraukumiem mūs atvedis pie tādas skolas, kāda tā ir šodien.
1700.gadā sākas Ziemeļu karš, krievi, poļi un sakši sāk karot ar zviedriem. 1701.gadā sakšu karapulkam atkāpjoties, tiek uzspridzināta Kokneses mūra pils. Koknese, tāpat kā visa Vidzeme, no 1709. līdz 1710.gadam piedzīvo mēri. Dzīva paliek tikai piektā daļa iedzīvotāju. Ziemeļu karā ir pēdējais lielākais karš, kas skar Koknesi līdz pat 20.gs. Kara darbība šajā starplaikā Koknesi skāra tikai 1812.gadā, kad notika Napoleona kara gājiens uz Krieviju, bet Koknesei tas nebija tik postoši kā iepriekšējo karu laikā. Līdz ar zemnieku brīvlaišanu Vidzemē 1819.gadā varam runāt arī par Vidzemes latviešu zemnieku aktīvāku rīcību sava dzīves līmeņa celānā. Sāka darboties amatnieki, zemniekiem savu saražoto radās iespēja pārdot, muižas paspārnē darbojās nelieli uzņēmumi, attīstījās tirdzniecība, darbojās vietējās fabrikas.
1861.gadā uzbūvēja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, kas sekmēja Kokneses uzplaukumu, piesaistīja interesentus.
Līdz ar latviešu turības pieaugumu izvērsās arī samērā aktīva kultūras dzīve. 1868.gadā Koknesē tika nodibināta pirmā dziedāšanas biedrība novadā.Biedrības koris ieguva trešo godalgu pirmajos latviešu dziesmu svētkos. Biedrība arī aktīvi pretojās 1887.gadā cara valdības sāktajai pārkrievošanas politikai.
No 1885. līdz 1887.gadam Koknesē dzīvojis rakstnieks R.Blaumanis. Koknesē dzimuši arī vairāki ievērojami kultūras darbinieki - mūziķis, vijolnieks Jānis Reinholds, gleznotājs Jūlijs Feders. Te laiku mīlējuši pavadīt ne tikai arhibīskapi un ordeņa mestri, bet jau 20.gs. arī inteleģences pārstāvji, radoši cilvēki un vienkārši atpūtnieki, piemēram, valodnieks J.Endzelīns, gleznotājs K.Ubāns.
19.gs. beigās Kokneses parkā Kokneses muižas īpašniekam baronam O.fon Lēvenšternam uzcelta jaunā pils, kuru projektējis arhitekts K.Neiburgers, bet kurai nebija lemts ilgs mūžs. Pils bija 1905.gada revolucionāro notikumu lieciniece.
Pirmā lielā vispārējā tautas sacelšanās beidzās ar nemiernieku sodīšanu. Par šā laika notikumiem atgādina vairākas apbedījuma vietas gan pašā Koknesē, gan tās apkārtnē. 1914.gada Pirmā pasaules kara laikā, Lēvenšterna pilij tika nodarīti lieli postījumi un tā vairs neatguva agrāko izskatu. 1915.gadā bēgļu gaitās bija jādodas Daugavas piekrastes iedzīvotājiem, daudzi no tiem nekad vairs neatgriezās Koknesē.
Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā (1918 - 1940) Koknesei raksturīgs tas, ka tā bija dārznieku, amatnieku, atpūtnieku un tūristu mazpilsēta. Pēc netkarības iegūšanas tika atjaunoti amatniecības uzņēmumi, tirdzniecības vietas, frizieru un fotogrāfu saloni, tika atjaunota dažādu biedrību darbība. 1919.gadā Koknesē kā viena no pirmajām valstī nodibinājās patērētāju biedrība.
1929.gadā tika atjaunota luterāņu baznīca. Kopš 1939.gada sāka darboties Romas katoļu baznīca.
No 1877.gada pastāv pareizticīgo baznīca, lai gan pareizticība Koknesē radās 1845.gadā.
Pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta pirms Pērses un Daugavas gultnes appludināšanas 1965.gadā, kad tika uzsākta Pļaviņu HES būvniecība. Pērses un Daugavas senlejas skaistums tika pārvērsts par ūdens klājumu. Vecās mūra pils pamatus, kas gadsimtiem ilgi atradās augstu kalnā, mūsdienās skalo un grauj ūdens straumes. | |
|
|
|  |
|
Pavisam rupja kļūda ir apgalvot, ka Koknesē kalpojis mācītājs E. Gliks. Viņš no 1687. līdz 1702. gadam bija Kokneses iecirkņa prāvests - tātad iecēla jaunus mācītājus, veica vizitācijas vadīja sanāksmes utt. Viņš šajā laikā dzīvoja un kalpoja Alūksnē! Tik pavirša informācija godu nedara!
Koknesieši gan varētu lepoties, ka pils garnizona baznīcā 1676.-1677. gadā kalpoja ievērojamais latviešu tautības mācītājs un literāts Johans Reiters. |
Radovics
21.11.2011, 00:01
#4 |
|
| Ļoti nepareizi un "padomju stilā" ir izklāstīta Kokneses vēsture līdz 13.gadsimtam.Koknesē arheoloģiskajos izrakumos nekad līdz šim nav konstatēts neviens kriviču vai citu slāvu apbēdijums vai liecības par viņu apmetnēm,visi šie murgojumi par itkā krievu kņazu valdīšanu latgaļu zemēs ir nejēdzīgās pseidovēsturiskās atziņas,kas palikušas no PSRS laikiem.Koknesē un Jersikā ir bijuši pareizticīgie vietējie valdnieki,kas radniecības saišu dēļ reizēm ir dēvēti vācu hronikās par "ruthenes",ar to saprotot pareizticīgos jeb grieķu ticības pārstāvjus,tieši otrādi - gan Kokneses un Jersikas valstu valdnieki,gan Tālava ir regulāri cīnijušies pret Polockas un Novgorodas kņaziem(to apliecina gan senkrievu,gan citas tolaiku hronikas)/Kauns Kokneses mājas lapas veidotājiem - viņi paši nezina savas pilsētas vēsturi!!!! |
MLhistoria
10.09.2006, 15:56
#3 |
|
Viena versija par Kokneses nosaukuma izcelsanos ir Germanju, tai skaita Vikingu vards Koge-Nose, kas Latviski parveidojies par Koknesi. Vardi iztulkojas ka Koge, ( viduslaiku transporta -tirdzniecibas kugis ) no ka ari Latviski radies vards "Kugis " un Nose-deguns. Tadejadi sanak Kuga deguns, pec ka ari izskatas pils izvirzijums Daugava.
Interesanti ir tas ka lielakas pilsetas uz Vikingu tranzita upem ir dibinajusi vinji, un devusi vinjam savus nosaukumus, kas velak ir vai nu parveidoti Krievu vai vieteja valoda. |
Tālavietis
22.07.2006, 10:20
#2 |
|
| Interesanti, kur 7. gadsimtā jau varēja būt tādi latvieši parādījušies? |
Archibaldvs
30.03.2006, 12:01
#1 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
|
|
|
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (4)
