1991.gada barikāžu muzejs ir viens no retajiem muzejiem, kurš aptver pavisam nelielu, taču ļoti nozīmīgu laika posmu Latvijas vēsturē. Kopš vēsturiskajiem 1991.gada janvāra un augusta notikumiem pagājuši tikai nepilni divi gadu desmiti un ir uzaugusi vesela paaudze, kurai barikādes nozīmē tikai rindiņu vēstures grāmatā.
Muzeja misija
Apzināt, vākt, apkopot un saglabāt garīgās un materiālās vērtības, zinātniski izpētīt un popularizēt materiālus par 1991.gada janvāra un augusta notikumiem kā cīņas par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un Nacionālās atmodas kulmināciju. Veikt nacionāli patriotisko audzināšanu jaunatnē. Nozīmīga darbības prioritāte – saglabāt barikāžu upuru piemiņu. Lai demonstrētu politiskos un vēsturiskos kontekstus, kā arī procesus, kas veicināja nacionālās Atmodas sākumu, muzejs uzsācis vākt liecības par laika posmu, sākot ar grupas “ Helsinki-86” dibināšanu 1986.gadā līdz PSRS armijas izvešanai 1994.gadā.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk realizētu savu misiju, muzejs organizē zinātniskas konferences, izdod grāmatas, uzņem dokumentālas filmas, rīko konkursus.
Muzeja ekspozīcija
1991.gada barikāžu muzeja ekspozīcija ļauj apmeklētājam iejusties laikā, kurš bija izšķirošais Latvijas valsts vēsturē un kaut uz mirkli liek kļūt par laikmeta līdzdalībnieku.
Uzsākot ekspozīcijas apskati, apmeklētājs nokļūst telpā, kas piepildīta ar PSRS atribūtiku un sadzīves priekšmetiem. Mūsdienu skatījumā šie priekšmeti šķiet eksotiski dīvaini: PSKP literatūras krāvums, kurā pavīd daktera Zālīša un padomju disidenta Solžeņicina grāmatas, dokumenti, goda raksti, žurnāli. Komunālā dzīvokļa virtuve ekspozīcijas ievadā raksturo vienkāršā cilvēka dzīvu padomju režīmā. Aiz Atmodas laika plakātiem, apmeklētāja acu priekšā paveras dzelzs priekškars, aiz kura Eiropas karte.
Ieejot barikāžu zālē, jūtamies kā Vecrīgā, kur 1991. gada janvārī varēja pārvietoties, spraucoties caur betona koridoriem cilvēka augumā. Sēžot pie „ugunskura”, var klausīties radioaparātos Spīdola un Abava barikāžu laika radio ziņojumus latviešu, angļu un vācu valodās vai arī skatīties 20 minūšu videomateriālu par 1991. gada janvāra un augusta notikumiem.
Caur kārtējo „caurlaides” spraugu apmeklētājs nonāk zālē, kur barikādes palikušas pagātnē un gaismas pielietā telpā pieminam barikādēs bojāgājušos. Šeit izstādīta videotehnika, ar kuru Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, Juris Podnieks un citi operatori fiksējuši 1991.gada notikumus. Vitrīnās pie milicijas leitnanta Vladimira Gomanoviča formas tērpa un Andra Slapiņa krekla nobērtas ložu čaulītes, kas savāktas Iekšlietu ministrijas ēkā pēc 20.janvāra apšaudes. Pieskārienjūtīgajos datoros iespējams aplūkot fotogrāfijas un videomateriālus.
Muzeja vēsture
Lai no cilvēku atmiņas neizzustu 1991.gada janvāra dienas, 1995.gadā tika izveidots 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds. Sākās darbs pie datu bāzes izveidošanas, organizēta un praktiski sniegta materiālā palīdzība bojā gājušo ģimenēm un piederīgajiem. Apzinot barikāžu dalībniekus, sāka veidoties vēsturisko materiālu krātuve. Lai šīs unikālās liecības parādītu plašākai sabiedrībai, 2001.gada 24.maijā fonda valde pieņēma lēmumu par 1991.gada barikāžu muzeja dibināšanu, kuru atklāja 2001.gada 21.augustā.
Muzeja ēka
Muzejs atrodas Vecrīgā, Krāmu ielā 3, vienā no vecākajām Rīgas ielām. Nams, kurā atrodas muzejs, pirmo reizi dokumentos minēts 1508.gadā. Nama ieeju rotā unikāls 18.gs. otrās puses veidots akmens portāls. Atsevišķās telpās atklājušies 19.gs. griestu gleznojumi klasicisma un baroka manierē, kuri ir restaurēti.
