 |
| Velna kalvas |
| Līdzīgi akmens krāvumi Z no Kaltenes stiepjas gar Rīgas līča Kurzemes jūrmalu ap 2 - 3 km no jūras. Izcilākie tie ir posmā no Kaltenes līdz Ilmatiem, mazas kalvas sastopamas līdz Bažu purvam._ |
 |
| Rojas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Rojas luteriskā baznīca celta 1645. g., 1854. g. vecajai koka baznīcai uzcēla jaunu akmens torni, bet pašu baznīcu uzbūvēja 1878. gadā no akmeņiem. 1883. g. baznīca ieguva ērģeles, 1890._ |
 |
| Putnu vērošanas tornis |
|
 |
| Kaltenes Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1567. g., 1915. gadā sašauta, atjaunota 1926. gadā. Kanceles skulptūras (18. gs.) ir mākslas pieminekļi, baznīcā ir M. Pola altārglezna "Kristus uz ezera". |
 |
| Rojas dižakmens |
| Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras_ |
 |
| Engures ezers |
| Engures ezers ir viena no Ramsāres konvencijas vietām Latvijā. Tas ietverts arī Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.
Engures ezers ir lielākais piekrastes ezers Latvijā; tā platība_ |
 |
| Pūrciema Baltā kāpa |
|
|
|
 |
| Kaltenes krasta veidojumi IV |
| Reti sastopami Litorīnas jūras krasta veidojumi; nogulumi (senais jūras valnis) ar bagātu Litorīnas laika molusku atlieku saturu. Pārstāvētie jūras moluski ir Cardium edule, Macoma baltica, Mytilus_ |
 |
| Jaunvilku (Pilsupes) ūdenskritums |
Augstums: Ap 0,6 m
Platums: Divas daļas - 4,8 m (tajā parasti plūst ūdens) un 4 m (ūdens plūst reti)
Upe: Pilsupe
Pieejamība: Vidēji grūti - ūdenskritumu grūti atrast, nākas staigāt_ |
 |
| Rojas Jūras zvejniecības muzejs |
| Muzejs atvērts 1971. gadā. Tas sniedz ieskatu apkārtējo zvejniekciemu kultūrā un amatniecībā (1900–1940). Ekspozīcija stāsta par piekrastes zvejniecību un zivju apstrādi no gadsimta sākuma_ |
 |
| Engures ezera dabas parks |
| Engures ezera dabas parks sākotnēji dibināts kā Engures ezera ornitoloģiskais liegums 1957. gadā 3268 ha platībā. 1977. gadā ap ezeru izveidoja buferzonu, kas austrumu krastā ietvēra_ |
 |
| Ķirķrags |
|
 |
| Mērsraga kanāls |
| 1850.-tajos gados ar Krievijas cara valdības lēmumu tiek pavēlēts rakt Mērsragā kanālu. Kanāls tik rakts ar domu pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecībā izmantojamu zemi._ |
 |
| "Kaltenes kalvas" |
| Dabas piemineklis "Kaltenes Kalvas" - laukakmeņu sakopojumi un vaļņveida krāvumi. Takas garums ir 1,3km. Tā atrodas 2 km mežā no Rojas ceļa. |
|
|
 |
| Mērsraga bāka |
| 1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut_ |
 |
| Svētmeitas akmens |
| Grūti uzmeklējams dižakmens 17 m apkārtmērs. Iespējams akmens apstrādāts un izmantots kulta vajadzībām. Ar akmeni saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu, jūras laupītāja Markgrāfa_ |
 |
| Mērsraga evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca celta 1591. gadā. Ap 1700. g. Engures dzelzslietuves nomnieks B. Strēms uzcēla koka baznīcu ar lubu jumtu, 1743. g. to atjaunoja un paplašināja, uzbūvēja torni. 1809. g. uzcēla_ |
 |
| Mērsrags un tā apkārtne |
| Mērsrags ir otrs izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Zemesragu no vienas puses veido smilšaina pludmale, no otras - lieli laukakmeņu un oļu sakopojumi, kas izsekojami arī jūrā. Lielākais_ |
 |
| "Saieta nams" Mērsraga muzejs |
| Mērsraga pagastā darbojas privāts muzejs "Saieta Nams" – atvērts 2000.gada septembrī. Muzejs atrodas vecākajā ciema mājā - ēka celta 1811.gadā. 100 metrus no muzeja sākas Mērsraga_ |
 |
| Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1772.g. 7. aprīlī tika likts pamatakmens jaunai baznīcai, un, pēc tam kad draudze 12. jūlijā vecajā ēkā noklausījās pēdējo sprediķi, jau tā paša gada 19. jūlijā iesvētīja jaunu_ |
 |
| Kaltenes dabas taka ar putnu vērošanas torni |
| Takas garums ir 800 m. Skatu platformās un tornī izvietoti putnu atpazīšanas "ceļveži", kas ļauj baudīt šo unikālo objektu arī putnu vērošanas iesācējiem. |
|
